“Patlaban notiek ģimenes šķiršanās process. Laulībā dzimis dēls, kurš ir nepilngadīgs un pēc manas iniciatīvas apmeklē psihologu, kas veic psiholoģisko izpēti un sniedz atzinumu. Psihologa rakstveida atzinumā par nepilngadīgu bērnu norādīts, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Psihologa atzinums nepieciešams bāriņtiesai un tiesai, kā arī advokātam, kurš mani pārstāv tiesā. Taču bērna tēvs atzinumu (kurā ir bērna dati), ar ko iepazīstināts bāriņtiesā un no tās saņēmis kopijas, iedevis lasīt citām personām. Vai pieļaujams, ka šāda informācija par bērnu tiek izpausta tālāk? Ko nozīmē konfidenciāla informācija un ierobežotas pieejamības informācija?” situāciju apraksta un jautā lasītāja Dace.
Atbild Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere:
– Informācija, kas attiecas uz fiziskas personas privāto dzīvi, ir ierobežotas pieejamības informācija. To nosaka Informācijas atklātības likums. Psihologa atzinums ir ierobežotas pieejamības informācija. Konkrētajā gadījumā jāievēro Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas Latvijā tiek piemērota no 2018. gada 25. maija. Bērniem pienākas īpaša personas datu aizsardzība.
Dati par bērna uzvedību un garīgo veselību uzskatāmi par īpašas kategorijas datiem. Bāriņtiesai, kas uzskatāma par pārzini, īpašas kategorijas datus apstrādāt aizliegts, izņemot regulas 9. pantā noteiktos gadījumus. Bāriņtiesa ar atzinumu drīkstēja iepazīstināt māti un tēvu kā bērna likumiskos pārstāvjus. Tēvs uzskatāms par datu saņēmēju, kurš nedrīkstēja datus tālāk izpaust, izņemot, ja dati izpausti konkrētam mērķim – bērna tiesību aizsardzībai. Piemēram, atzinums iesniegts arī advokātam, kurš pārstāv tēvu. Arī vecākiem kā bērna likumiskajiem pārstāvjiem ir jāsargā bērna personas dati. Jautājums, vai bāriņtiesa bija pietiekami skaidri paudusi tēvam, ka šī informācija ir ierobežotas pieejamības, un izskaidrojusi, ko tas nozīmē.
Ja tēvs atzinumu iedevis lasīt citām personām, kuras nav iesaistītas konkrētās situācijas risināšanā, māte ir tiesīga vērsties Datu valsts inspekcijā, kuras kompetencē ir izvērtēt tēva rīcību un pārkāpuma gadījumā uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204. pants nosaka: par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 570 eiro, amatpersonām –no 140 līdz 570 eiro, bet juridiskajām personām – no 1400 līdz 11400 eiro ar vai bez pārkāpuma priekšmetu un izdarīšanas rīku konfiskācijas. Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro, amatpersonām – no 430 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 4300 līdz 14 000 eiro.
