Cik atšķirīgi ir bērni, tik atšķirīgs un daudzkrāsains ir arī viņu pasaules redzējums un viņu darinātie mākslas darbi. Gulbenes mākslas skolas skolotāja Daiga Kaufmane uzskata, ka māksla ir brīnums un bērniem ir jāļauj tas radīt.
Cik atšķirīgi ir bērni, tik atšķirīgs un daudzkrāsains ir arī viņu pasaules redzējums un viņu darinātie mākslas darbi. Gulbenes mākslas skolas skolotāja Daiga Kaufmane uzskata, ka māksla ir brīnums un bērniem ir jāļauj tas radīt.
Kopīgi strādājot, skolotājai un bērniem kā īsteniem krāsu valdniekiem ir izdevies radīt šo brīnumu, ar ko apburt citus. Kādu laiku to varēs novērtēt ikviens gulbenietis Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā. Šī ir pirmā skolotājas D.Kaufmanes bērnu izstāde, un par to viņai ir milzīgs prieks.
“To visu viņi ir paveikuši ar savām mazajām rociņām. Man ir prieks par viņu idejām, par viņu varēšanu, par to, kas ir izdarīts,” saka D.Kaufmane. Šajā izstādē ir skatāmi gan pavisam mazu bērnu darbi, gan arī lielāku audzēkņu darinājumi. Pašai skolotājai vislabprātāk patīk strādāt ar vismazākajiem audzēkņiem.
“Mazajos bērnos man patīk viņu nepiespiestība un ieinteresētība, viņu atklātums un patiesums, kā mums pieaugušajiem bieži vien pietrūkst. Bērni netēlo, viņi lepojas ar to, kādi viņi ir, tieši tādēļ ir prieks, ka viņu paveiktais tiks novērtēts,” saka skolotāja.
Atgriežas
pēc desmit gadiem
Bērnībā Daigai tāpat kā visiem maziem bērniem paticis zīmēt. Taču pēc skolas absolvēšanas Gulbenē viņa devās apgūt aušanu Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. “Iepriekš gan bija doma mācīties Rīgā, taču uz Rēzekni aizgāja mācīties māsīca, tā arī es tur nokļuvu. Man patika sēdēt un kaut ko darināt ar rokām, nevis pašai kustēties. Tobrīd aušana man šķita interesanta nodarbe, taču patiesībā tas ir ļoti smags darbs, ir jābūt ļoti daudz spēka, lai varētu strādāt pie stellēm,” atzīst Daiga.
Pēc tam, kad bija pabeigtas studijas arī Rēzeknē, Daiga devās prom gan no turienes, gan arī dzimtās Gulbenes, dzīve viņu aizveda uz Ainažiem, kur viņa strādāja kultūras namā. “Pēc tam pārcēlos uz Rīgu. Pastrādāju austuvē “Māksla” par audēju, vēlāk arī animācijas filmu studijā “Dauka” pie zīmētajām multiplikācijām, bet tad atprecējos atpakaļ uz Gulbeni. Bija pagājuši desmit gadi, līdz beidzot liktenis man bija lēmis atgriezties,” atceras pedagoģe. Pēc meitu piedzimšanas Daiga sāka strādāt Ozolkalna pamatskolā, bet vēlāk arī Gulbenes mākslas skolā. “Par skolotāju nebiju pat domājusi iet strādāt, taču dzīve tā iegrozījās,” saka Daiga.
Enerģiju atdod bērniem
Pati Daiga zīmēšanu un gleznošanu speciāli nav mācījusies, taču, mācoties mākslas vidusskolā Rēzeknē, viņai bija jāapgūst arī zīmēšana, gleznošana un kompozīcija. Šīs zināšanas viņa tagad tālāk nodod arī saviem audzēkņiem. Protams, neiztikt arī bez zināšanu papildināšanas gan kursos, gan vērtējot citu mākslinieku darbus. Savu darbu viņai ir ļoti maz, jo visu enerģiju viņa atdod saviem audzēkņiem. “Šobrīd mans uzdevums ir dot un iemācīt mākslu mazajiem. Katrā cilvēkā mīt mākslinieks, taču varbūt ne katram ir ļauts izpausties. Varbūt kādreiz vēlme radīt skaisto ir apspiesta vai nav sadzirdēta. Es rosinu bērnus paskatīties uz lietām tā, lai viņi redz ne tikai ārišķīgo skaistumu, bet lai mēģina saskatīt kaut ko vairāk un to atklāt arī savā darbā,” saka skolotāja.
Viņa māca bērniem ne tikai vienkārši gleznot, bet arī apgleznot zīdu. “Zīda apgleznošanā es mēģinu ne tikai pludināt, bet arī izmantot dažādus materiālus, piemēram, pērlītes, vai uzstiept zīdu uz drātiņām. Mani ļoti saista jaunu materiālu izmēģināšana. Kopā ar bērniem mēs bieži vien izmēģinām ko jaunu un aizraujamies ar to. Man patīk tiekties pēc jaunā, pēc dažādības, tas ļauj dzīvot krāšņāk un atsvaidzina ikdienu, kā arī neļauj pierast pie vienmuļības,” atklāj mākslas skolas pedagoģe.
Krāsu uztvere mainās
Runājot par mīļākajām krāsām, Daiga atklāj, ka tās mainās. Viņai ir patikušas baltās krāsa, pasteļtoņi, arī visas zilganās, nav patikusi sarkanā un izteikti zaļā. “Šobrīd manas “top” krāsas ir oranžās krāsas dažādie toņi. Man nepatīk tīrie toņi, bet gan dažādas krāsu nianses,” atzīst Daiga. Ar krāsām viņai ir tā – kad viena krāsa ir izdzīvota, kaut kas skaists tiek saskatīts nākamajā, turklāt šī “top” krāsa kādu laiku Daigas dzīvē dominē it visur, ne tikai uz papīra, bet arī ikdienā. “Arī dzīvē es mēģinu meklēt krāsu daudzveidību. Turklāt ir ļoti interesanti, ka krāsu uztvere ar laiku mainās. Vienā reizē rudens zeltainās lapas neko neizsaka, bet citreiz tajās pamani milzīgu skaistumu,” saka Daiga un piebilst, ka katram māksliniekam, katram cilvēkam veidojas savi krāsu salikumi un tos nedrīkst apspiest, ir jāļauj izpausties. “Pēc zīmējuma – krāsu izvēles un līnijām – var spriest par cilvēku. Ja līnijas ir saraustītas un asas, cilvēks ir robustāks, ja krāsas ir kontrastainas, mākslinieks ir impulsīvs, jo tās ir maigākas, jo cilvēks mierīgāks. Manos darbos dominē plastiskas līnijas, viss plūstošais, ovālais un apaļīgais. Šobrīd man patīk attēlot ziedus un putnus, Ēģiptes un aborigēnu motīvus, bet arī tas mainās,” norāda māksliniece.
Idejas spārno brīnumam
Radot mākslas darbu, visa pamatā ir kāda ideja. “Ideja ir tā, kas spārno un liek radīt brīnumu. Protams, dažreiz darbi rodas vienkārši tāpat, taču kaut kādam pamatojumam ir jābūt. Ir jāizriet kādai domai,” saka Daiga. Viņa idejas gūst vidē.
“Ieraugu kaut ko internetā, žurnālos vai dabā, piemēram, salikums – dzeltena lapa ar melnu asfaltu, tas mani rosina to izpildīt kādā materiālā. Mani baro acis. Atceros kādu gadījumu no bērnības, kad aizbraucām lasīt dzērvenes uz Pitalovas purvu. Staigājām, staigājām, visi lasīja dzērvenes, bet es pēkšņi atradu skaistu dzērveņu stīgu ar lapiņām, skatījos tajā, pinu vainadziņu, sēdēju, līdz mani pieķēra. Tieši tā arī notiek – kaut ko ieraugi, aizraujies un tad rodas jaunas idejas,” atzīst skolotāja. Viņas mīļākie gadalaiki ir pavasaris un vasara, kad ir silts, kad viss plaukst un sākas no jauna. “Saule tad dod gaismu un jaunas cerības. Tad arī rodas daudz vairāk ideju, jo cilvēks atdzīvojas no sastinguma,” saka māksliniece, taču viņa arī piebilst, ka cilvēks, kas ir saistīts ar mākslu, to ne mirkli nespēj nodalīt no ikdienas darbiem un tādēļ bieži vien idejas rodas, arī darot pavisam ikdienišķus darbus.
Bērni silda sirdi
Daiga šobrīd dzīvo un jūtas saskaņā ar sevi. “Mācīt bērnus ir tieši tas, ko es šobrīd vēlos darīt. Man patīk būt kopā ar bērniem, katram pievērst uzmanību. Man ir svarīgi, lai bērni saprot, ka viņi visi ir līdzvērtīgi, ka katrs var radīt kaut ko skaistu. Šobrīd mani ir aizrāvusi māksla un bērni silda manu sirdi,” atzīst skolotāja. Protams, viņai ir nepieciešams pa brīdim būt arī vienatnē un darīt sev tīkamus darbiņus, piemēram, kaut ko uzgleznot vai vākt internetā fotogrāfijas, kā arī pašai fotografēt. “Man patīk fotografēt. Patīk augu tuvplāni, dažādi smalkumi, auga nianses. Šī nodarbe priecē gan sirdi, gan arī noder darbā, jo bērnus vienmēr neaizvedīsi klāt pie katra dabas objekta, bet fotogrāfijās ir redzamas vissmalkākās nianses,” stāsta Daiga.
Runājot par nākotnes plāniem un tālāko radošo darbību, māksliniece pieļauj, ka kādreiz varētu strādāt daudz radošāk. “Darbs, mācot mākslu bērniem, ir tikai visa sākums, varbūt vēlāk radīsies arī citas idejas, taču pagaidām es bērnu spožās un zinātkārās acis negribu mainīt ne pret ko citu,” atzīst pedagoģe.
***
Ko par viņu saka citi
Gulbenes mākslas skolas direktore Silvija Šķipsna:
– Daiga ir ļoti emocionāla, labestīga, ļoti labi izturas pret saviem audzēkņiem. Kā kolēģe viņa ir izpalīdzīga, saprotoša, vienmēr grib mācīties, pilnveidoties.
Daiga vienmēr meklē kādu radošu risinājumu. Galvenokārt viņa strādā ar zīda apgleznošanu, kas ir smalka un caurspīdīga tehnika. Tā ir tikpat smalka un izsmalcināta kā Daigas dvēsele. Apbrīnojami, ka viņa var tik labi saprasties ar pašiem mazākajiem bērniem.
Daiga pasniedz gleznošanu, viņa strādā impresionisma manierē, māca bērniem krāsu un rotaļu prieku. Daiga ir gaišs cilvēks. Ar viņu ikvienam – gan bērniem, gan kolēģiem, gan arī vecākiem – ir ļoti patīkami un viegli sastrādāties.
Audzēkne Vanda Kanaviņa:
– Daiga Kaufmane ir ļoti interesanta skolotāja. Viņa vienmēr mums kaut ko izstāsta no savas pieredzes, tieši tādēļ ir ļoti interesanti strādāt. Es pie šīs skolotājas mācos gleznošanu. Man patīk klausīties skolotājas stāstītajā par krāsu pasauli.
Šī skolotāja ir ļoti mīļa un vienmēr daudz smaida.
