Saeimā tomēr negrozīs likumu, lai dotu iespēju tautības maiņu pielīdzināt vārda vai uzvārda maiņai
Andris Musajevs, uzņēmējs no Stāmerienas
Es pazīstu tikai vienu tādu cilvēku – pēc tautības armēni, kurš grib kļūt par latvieti. Vēlas mainīt tautību. Nevaru pat iedomāties, kāpēc viņam ir tāda interese. No tā secinu, ka ir tādi atsevišķi gadījumi. Tomēr lielas intereses par latvieša tautības iegūšanu starp mūsu valsts pilsoņiem, kas nav latvieši, laikam tomēr nav. Tāpat kā reti kādam ienāk prātā mainīt vecāku doto vārdu vai uzvārdu, ja tas nav saistīts ar laulībām un abu laulāto pāreju vienā uzvārdā. Tāpēc man šķiet, ka Saeimā pareizi ir vienojušies, ka neizdarīs grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, lai paredzētu iespēju iegūt tautību “latvietis” šīs valsts pilsoņiem, kuri pēc izcelsmes nav latvieši, lai gan jau vismaz piecpadsmit gadus dzīvo Latvijā, prot latviešu valodu, ir piederīgi latviešu kultūrai un apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai.
Ralfs Rubenis, mūziķis no Stāmerienas
Runā latviski un radi bērnus! Ko vēl vajag? Kāda jēga gribēt iegūt tautību bez izcelsmes? Katram ir sava tautība, un katram ir jābūt savas kultūras identitātei. Jālasa Satversme, jo tur viss ir uzrakstīts! Pie mums taču cilvēks var būt Latvijas pilsonis un iet tusēt 9.maijā! Tas nekas. Ja cilvēkam ir tādi uzskati, tad tur neko neizdarīsi.
Jo vecāks palieku, skatos uz to ciniskāk vai reālāk. Manuprāt, ar šo jautājumu ir izvērsta tāda neliela cepšanās, lai pievērstu uzmanību politiķiem. Bet reāla labuma nav. Visi apsūkā šo tēmu, kamēr daudz nopietnākas problēmas paliek ēnā. Tas, ko mēs redzam un dzirdam publiski, ir tikai politikas redzamā puse. Neredzamajā pusē notiek “pareizās lietas”. Tur viss risinās ar zvanu draugam. Mēs jau tikai pēc paklāja šūpošanās varam redzēt tās buldogu cīņas, kas notiek patiesībā. Virspusē notiek tikai sabiedriskās domas ievirzīšana pareizajā gultnē. Tā ir uzmanības novēršana. Cilvēki pabļaustās… galvenokārt internetā, un tas arī ir viss. No tā jau nekas nemainās. Tā ir tikai šķietamība. Tāpēc reizēm pilnīgi dusmas uzrauj, lai beidzot kaut kas notiek, lai cilvēki sāk saprast! Nožēlas izteikšana neko nedod. Redzot nejēdzības, mums šķiet, ka kāds atnāks un mūsu vietā visu atrisinās. Tā nenotiek.
Zlata Kallase, uzņēmēja Gulbenē
Vai tas vispār ir aktuāli? Kam tas būtu vajadzīgs? Manā Latvijas pilsones pasē ir ierakstīta krievietes tautība. Kāda atšķirība? Es jūtos piederīga gan latviskajai, gan slāvu kultūrai. Savas saknes nav jānoliedz. Katrai tautībai ir sava identitāte. Manuprāt, tautības mainīšanas jautājuma pacelšana Saeimā ir bezjēdzīga. It kā nebūtu citu problēmu?! Latvijā kopš laika gala dzīvo dažādu tautību pārstāvji un visi ir vienlīdz cienījami.
Drīzāk problēmas saskatu citur. Valstī ir tik skarba nodokļu politika, tik nelokāmi inspicējošie dienesti, kuri to vien domā, kā uzlikt sodu. Kas notiek reģionos? Uzņēmumi pārtrauc darbību, jo nespēj izdzīvot šajā realitātē. Gulbenē veras ciet veikali! Rezultātā cilvēki zaudē darbu.
Šodien Saeimai vairāk ir jādomā par to, kā ar savu politiku sekmēt ekonomisko stabilitāti Latvijas reģionos. Tam ir jāveltī visas pūles un reālā darbība.
