Lai cik daudz par to ir runāts un stāstīts, lai kādas kampaņas ir rīkotas, tik un tā situācija diemžēl neuzlabojas – gājēji un riteņbraucēji, kas pārvietojas pa tumšām ielām un ceļiem bez atstarotājiem, joprojām ir un paliek neatrisināma problēma. Nupat nesen pilsētā novēroju kādu sievieti, kura vakarā jau krietnā tumsā brauca pa ielu ar velosipēdu, kuram nebija it neviena atstarotāja un arī lukturu ne velosipēda priekšpusē, ne aizmugurē, arī pašai sievietei, kura jau tā bija ģērbusies tumšās drēbēs, nebija neviena atstarotāja. Braucēju bija ļoti grūti saskatīt, jo redzamību tovakar vēl pasliktināja un apgrūtināja biezā migla, kas bija nolaidusies pār pilsētu. Par laimi, tiekot līdz vietai, kur gar ielas malu iet ietve, sieviete nogriezās no braucamās daļas un turpināja ceļu pa ietvi, taču nevar jau zināt, kur viņas ceļš veda tālāk. Un šādus gadījumus varētu minēt atkal un atkal… Es tiešām neizprotu šos cilvēkus! Statistikas dati ir graujoši – katru gadu diennakts tumšajā laikā iet bojā ļoti daudz gājēju un velosipēdistu. Vai tiešām cilvēks sāk izprast un apzināties situāciju, kad viņš pats vai tuvinieki ar kaut ko tādu saskaras? Vai tiešām šiem tumšajiem ļaudīm it nemaz nav svarīga viņu drošība un galvenais – dzīvība? Atstarojošie elementi un vestes nav vienkārši policijas iegriba, turklāt tas taču nav nekāds apgrūtinājums, bet tiešām reāla iespēja pasargāt dzīvību, jo cilvēks būs pamanāms nevis pēdējā mirklī iznirstam auto priekšā, bet jau krietni ātrāk, lai autovadītājs varētu paspēt noreaģēt.
