Jānis Supe: “Jau sešus gadus nepīpēju, alkoholu nelietoju kopš 2007.gada. Un jūtos ļoti labi!”
Jānis Supe atzīst, ka, pateicoties sportam, viņš jūtas ļoti labi. Viņš ir pārliecināts, ka vecums sportošanai nav nekāds šķērslis, galvenais – pašam ir jābūt apņēmībai un gribasspēkam un tad viss izdosies.
J.Supe ir dzimis kādreizējā Balvu rajona Rekavā. Pēc tam viņa vecāki pārcēlušies uz dzīvi toreizējā Valmieras rajona Rencēnos. Jānis atceras, ka viņa pirmā fizkultūras skolotāja bija Latvijas izlases bobslejista Oskara Ķibermaņa vecmamma. “Tur pabeidzu sešas klases, bet pēc tam ģimenei bija jāpārceļas uz Lejasciema pusi. Kopš 1965.gada dzīvojām Dūrē, kur tēvs strādāja mežniecībā,” stāsta Jānis. Viņš turpinājis mācības Lejasciema vidusskolā. Par fizkultūras skolotāju tur toreiz strādāja Osvalds Rutkaste, kurš Jāni arī aizrāvis ar sportu. “Viņš bija ļoti labs speciālists un ar savu sportisko aizrautību mācēja aizraut arī bērnus. Es arī skrēju un darīju visu ko citu, taču skolotājs mani virzīja uz slēpošanu. Pēc 8.klases bija doma doties mācīties uz Murjāņiem, bet, ņemot vērā, ka tur nebija slēpošanas novirziena, skolotājs ieteica to nedarīt. Uz Murjāņiem es neaizgāju, taču diemžēl arī slēpošana tika pamesta. Varbūt pats biju vainīgs, bet pēc skolas ar manu sportošanu bija cauri. Protams, kādreiz vēl kādos mačos ciemu un rajonu tiku pārstāvējis, bet tas nebija tik nopietni.”
Vairāk patīk garās distances
Sportot Jānis atsāka, kad viņam bija 58 gadi. “Man labi pazīstams ir Jānis Ančs, Gunārs Rubenis, Jāzeps Odumiņš. Skatījos, kā viņi startē sacensībās, lasīju avīzē par viņu sportiskajiem sasniegumiem un spriedu – būtu jāpamēģina man arī! Es tak arī neesmu vēl galīgi norakstāms, ja sacensībās startē vēl cienījamāka vecuma vīri. Tā arī pamēģināju!” atceras tirzmalietis. “Pirmās nopietnās sacensības bija pusmaratons 2009.gada jūlijā Kuldīgā. Īsās distances nav manas, man vairāk patīk garās distances, gribēju pamēģināt, kā man izdosies. Taču toreiz sacensības notika plus 30 grādu karstumā. Par ātru uzsāku un jutu, ka nevarēšu tikt līdz galam, izstājos. Bet pēc tam septembrī devos uz Valmieru un tur noskrēju pirmo pusmaratonu. Rezultāts bija labs. Toreiz gan netika vērtēts pa vecuma grupām, bet, kad pēc sacensībām izskatīju visu sava vecuma dalībnieku rezultātus, sapratu, ka esmu bijis labākais. Tas tad arī bija sākums!”
Atgūstas pēc slimošanas
Ļoti veiksmīga Jānim bija pagājusī sezona, kad gūts daudz panākumu. Tikpat labam turpinājumam vajadzēja būt arī šogad, bet pērnā gada nogalē Jānis saslima. “Biju apslimis, taču, ņemot vērā, ka tas iekrita laikā starp Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām, pie ārsta nedevos. Pagulēju mājās, iedzēru zāles, šķita, ka viss būs kārtībā. Janvāri nostrādāju, bet februāra sākumā sapratu, ka labi nav un biju spiests doties pie ārsta. Atklājās, ka neesmu izgulējis plaušu karsoni un tagad jācīnās ar sekām. Ārsti atklāja, ka plaušās ir sakrājies šķidrums. Sākumā 11 dienas nogulēju tepat Gulbenē, bet pēc tam Sauriešos. Pēc nopietnas ārstēšanās tagad beidzot viss atkal iet uz labo pusi,” stāsta Jānis. Šobrīd viņš visiem silti iesaka – jūtoties slikti, vajag doties pie ārsta un nevajag vilkt garumā. “Pats biju vainīgs. Jāmācās no kļūdām. Žēl tikai, ka parasti mācāmies nevis no citu, bet gan tikai no savām kļūdām!” Tagad Jānis pamazām atgūstas pēc slimošanas, diemžēl par piedalīšanos sacensībās pagaidām nevar būt runa. Jānis atzīst, ka šobrīd tikai pamazītēm sāk kustēties, trenēties. “Es nevaru skriet pa līdzenu vietu vai lejā no kalna, kalnā augšā gan varu. Nopietni apsveru domu iegādāties velosipēdu,” atzīst sportists.
Mērķis – dalība Eiropas čempionātā
Atmest ar roku sportam Jānis nav ar mieru. “Bez sportošanas man ir grūti iztikt. Arī veselības un labas pašsajūtas dēļ ir nepieciešams sportot. Smejos, ka man jau ir atkarība no sporta. Paskrienu un uzreiz jūtos daudz labāk.” Jānis atklājis, ka savulaik viņš arī smēķējis, lietojis arī alkoholu, bet tagad tam visam ir pateikts stingrs “nē”. “Jau sešus gadus nepīpēju, alkoholu neesmu pielicis pie lūpām kopš 2007.gada. Un jūtos ļoti labi! Man ir 64 gadi un sportojot, protams, nepārcenšoties, mana pašsajūta ir daudz labāka.” Jānis ir apņēmības pilns atsākt pilnvērtīgi sportot un atgriezties starp labākajiem. Ja pirmie divi skriešanas seriāla “Skrien Latvija” posmi viņam ies secen, viņš spriež, ka sacensībās Ventspilī, kas notiks pirms Jāņiem, viņš jau varētu startēt. Viņš gribējis piedalīties arī Rīgas maratonā, bet šoreiz laikam šis nodoms būs jāatmet. “Nākamajā gadā man ļoti gribētos aizbraukt uz Eiropas čempionātu. Apņēmības, es domāju, man noteikti pietiks, galvenais, lai ar veselību viss būtu kārtībā!”
Apņēmības Jānim tiešām netrūkst. Lai sacensībās labi nostartētu, Jānis vienmēr daudz laika ir veltījis treniņiem. “Treniņi man bija vismaz piecas reizes nedēļā divas trīs stundas dienā. Strādāju Lizumā, SIA “Avoti SWF”. Pēc darba kājām devos mājās. Pa taisno man līdz mājām būtu seši kilometri, bet es izmetu kādu apli un parasti noskrēju vismaz 15 kilometrus. Jā, darbs man ir fizisks, bet treniņš ir pavisam kas cits, savā ziņā tas ir arī kā atpūta,” atzīst Jānis. Gadā treniņos viņš noskrien 3 – 4 tūkstošus kilometru, bet jāņem vērā, ka gandrīz katru nedēļas nogali viņš vēl piedalās arī sacensībās. “Es noteikti ieteiktu visiem sportot!” piebilst Jānis.
Jāņa Sasniegumi
◆ Eiropas veterānu čempionātā Čehijā, Upicē 1000 metru skrējienā – 14.vieta un 21 kilometru skrējienā – 11.vieta.
◆ Latvijas pašvaldību senioru sacensībās vieglatlētikā 5000 metru skrējien ā- 1.vieta un stafetes skrējienā – 1.vieta.
◆ 1. Baltijas valstu čempionāts vieglatlētikā Vīlandē 5000 metru skrējienā – 3.vieta.
◆ Pagājušajā gadā pusmaratonu seriāla “Skrien Latvija” 21 kilometra distancē kopvērtējuma uzvarētājs. Piedalījies visos septiņos posmos.
◆ Latvijas Skriešanas centra šosejas skrējienā Mežaparkā 30 kilometru distancē – 1.vieta.
◆ Siguldas kalnu maratonā –
1.vieta.
