Pašlaik seši krievu tautības bezdarbnieki bez latviešu valodas priekšzināšanām SIA mācību centrā “Austrumvidzeme” apgūst valsts valodu atbilstoši valodas prasmes zemākajam
līmenim.
“Pagājušajā gadā neizdevās nokomplektēt šādu grupu, jo interese no citas tautības bezdarbniekiem bija pārāk maza,” norāda Nodarbinātības valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko.
Viena no neformālās apmācības studentēm Svetlana Ivanova “Dzirkstelei” stāsta, ka Latvijā ir ieradusies no Baltkrievijas un dzīvo šeit tikai divus gadus. Viņa uzskata, ka, dzīvojot attiecīgajā valstī, ir jāzina arī tās valoda. “Protams, zinot valodu, ir lielākas iespējas atrast arī darbu. Bez valodas zināšanām darbā neņem. Latviešu valoda ir grūta, bet es gribu runāt un saprast, ko runā apkārtējie,” saka S.Ivanova. Savukārt Klaudija Natiša norāda, ka viņai ir svarīgi iegūt apliecību pēc šo kursu beigšanas. “Ar apliecību, kura apliecina, ka esmu apguvusi latviešu valodu, ir vieglāk atrast darbu. Tikai darba dēļ nāku uz šiem kursiem,” teic K.Natiša.
Nodarbības bezdarbniekiem notiek darbdienās. Tās ir četras stundas intensīva darba, proti, viņi klausās, runā, raksta latviešu valodā un strādā ar datoriem.
11.jūnijā bezdarbniekiem būs jādodas uz Rēzekni kārtot eksāmenu valsts valodā. Veiksmīgi nokārtojot eksāmenu, bezdarbnieki iegūs zemākā līmeņa valsts valodas prasmes apliecības.
Apmeklējot šos kursus, kuri ilgst nepilnus divus mēnešus, bezdarbniekiem tiek maksāta stipendija – 70 latu apmērā.
