No 2001.gada 1.janvāra stājās spēkā izmaiņas likumā par akcīzes nodokli, kas ievieš bezskaidras naudas norēķinu sistēmu un paaugstina nodokļa atmaksas normu zemniekiem līdz 100 latiem par katru hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
No 2001.gada 1.janvāra stājās spēkā izmaiņas likumā par akcīzes nodokli, kas ievieš bezskaidras naudas norēķinu sistēmu un paaugstina nodokļa atmaksas normu zemniekiem līdz 100 latiem par katru hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
“Uzskatu, ka šādas pārmaiņas likumdošanā, kas saistās ar akcīzes nodokļa iekasēšanas kārtību, būs izdevīgas tikai lielajām zemnieku saimniecībām,” saka lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne. Akcīzes nodoklis pienākas arī mazajām zemnieku saimniecībām, no kurām daļai bankā nav pat sava konta.
“Ja esmu nelielas zemnieku saimniecības īpašniece, tad 20 litru dīzeļdegvielas dēļ darījumus bankā nekārtošu, tāpēc uzskatu, ka cietīs mazās zemnieku saimniecības. Neliela degvielas daudzuma pēc arī kontu atvērt neiešu,” saka V.Gargurne.
Grozījumus likumā par akcīzes nodokli Ministru kabinets akceptēja 2000.gada decembrī. Noteikumi paredz, ka tiesības uz akcīzes nodokļa apmaksu ir tiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kas iegādājušies degvielu ar bezskaidras naudas norēķiniem un 2001.gadā Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējušies kā nodokļu maksātāji.
Zemkopības ministrijas speciālisti aprēķinājuši, ka, ieviešot bezskaidras naudas norēķinu sistēmu, akcīzes nodokļa atmaksas palielināšanai līdz 100 litriem uz hektāru vajadzēs krietni mazāk par 1,5 miljoniem latu.
“Ministrijas darbinieki uzskata, ka bezskaidras naudas norēķinu sistēma neļautu zemniekiem būt negodīgiem, iesniedzot čekus par degvielu, kas reāli nav iegādāta. Domāju, ka mūsu zemnieki nav negodīgi,” saka V.Gargurne.
Vienošanās panākta arī ar finansu ministru Gundaru Bērziņu, bet akcīzes nodokļa atmaksas normu palielinās tikai tādā gadījumā, ja šā nodokļa saņemšanai, kā minēts pirms tam, ieviesīs bezskaidras naudas norēķinu sistēmu.
