Saimnieks atklāj, ka viņa ierašanās pārtrauca suņu “izklaides”, pretējā gadījumā zaudējumi varētu būt vēl lielāki. Var, protams, iedomāties šausmu skatu, kāds pavērās – daža aita vēl cilā galvu, bet citai jau zarnas izrautas. Vieni kaimiņi ir piekrituši daļēji kompensēt radušos zaudējumus – par to atlīdzību ir panākta vienošanās, taču otri kaimiņi neatzīst sava suņa vainu nodarījumā.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirkņa inspektors Mārtiņš Āre par notikušo sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kuru izskatīs Gulbenes novada domes administratīvo pārkāpumu komisija. “Protokolā ir konstatēts dzīvnieku turēšanas labturības un izmantošanas prasību pārkāpums pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta. Svarīgi, vai saimnieks atzīs savu vainu. Pēc tam aitu īpašnieks varēs lemt par tālāku rīcību. Turklāt jāņem vērā, ka suns nav čipots. Tas nozīmē, ka sods būs gan par pārkāpumu, gan arī par to, ka nav vēl izpildīta prasība suni čipot,” informē M.Āre.
Tā kā suņa īpašnieks neatzīst vainu aitu saplosīšanā, var būt sarežģīti piedzīt soda naudu, kas ir paredzēta no 7 līdz 350 eiro fiziskām personām. Turklāt par pārkāpumu, ja tas nodarīts atkārtoti gada laikā vai ja tā dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, sods paredzēts no 15 līdz 700 eiro. M.Āre zina teikt, ka R.Karpoviča aitu ganāmpulks no suņu uzbrukuma cieš ne jau pirmo gadu.
Neatzīst vainu bez pierādījumiem
Laikraksta rīcībā ir informācija, ka arī Galgauskas pagastā ir nokosti 12 jēri, taču acīmredzot par tiem nav ziņots policijai. “Ja suņi ir uzbrukuši dzīvniekiem, tad var prasīt Pārtikas un veterinārajam dienestam atzīt tos par bīstamiem. Pagaidām šāda informācija nav saņemta. Policijas izmeklēšanas procesā var noskaidrot, vai suņi ir bīstami vai vainojami suņu turēšanas apstākļi,” komentē Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. Ja aitas atkārtoti plosa tie paši suņi, tad tie ir vainu pastiprinoši apstākļi. Pārtikas un veterinārais dienests, veicot plānveida pārbaudes ganāmpulku novietnēs, pārbauda arī suņu identifikāciju ar čipu un reģistrāciju, kā arī notiek pārbaudes, reaģējot uz sūdzībām. “Ja atklājam kādu nereģistrētu suni, tad sarosās arī kaimiņi,” secina I.Tomiņa.
Maz izredžu ir noķert klaiņojošus suņus. Pat ja izdodas, suņu saimnieki var neatzīt vainu, ja nav tiešu pierādījumu. Mednieki nevēlas vai nevar nākt talkā klaiņojošu suņu problēmas mazināšanā, jo neviens negrib būt ļaunais suņa šāvējs. “Var tikai vērsties policijā, turklāt – pēc katra gadījuma. Katram saimniekam ir jāatbild par saviem mājdzīvniekiem. Suņus var turēt voljērā vai pie ķēdes. Suņi ir jābaro, lai tie nebūtu spiesti meklēt barību, klīstot apkārt gan apdzīvotās vietās, gan mežos. Suņu čipošana, kurai jau pirms gada bija jābūt pabeigtai, pagaidām nav devusi jūtamus rezultātus,” spriež Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš. Tomēr vairāk ir gadījumu, kad nepieskatīti suņi nenogalina dzīvniekus, lai ēstu, bet plosa tos izklaides pēc.
Nevar vienkārši nošaut klaiņojošu suni
“Ir grūti atpazīt klaiņojošos suņus, kas pēkšņi parādās no kaut kurienes, ja tiem nav mikročipu. Ja ir čips, tad arī izdodas atrast suņu saimniekus. Tomēr parasti, apbraukājot apkārtējās mājas, var uzzināt, kam pieder suņi. Tas ir ļoti svarīgi gadījumos, kad suņi saplosa mājdzīvniekus,” norāda Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards. Jau pirms gada tika saņemta sūdzība par klaiņojošiem suņiem Tirzas pagastā, pēdējā laikā bijusi šāda informācija no Jaungulbenes un Gulbenes. Pašvaldības policija veic arī kontroli par mikročipošanas prasību ievērošanu.
Tirzas pagasta pārvaldes vadītājs Česlovs Barkovskis stāsta, ka bijuši dažādi gadījumi, kuru rezultātā cietušas aitas: suņi norāvušies no ķēdes, uzbrukuši klaiņojoši suņi, kuru īpašniekus tā arī neizdevās noskaidrot. “Acīmredzot aitkopība ir visriskantākā lopkopības nozare. Tiesa, pagastā aitas lielā apjomā audzē tikai “Virsaišu” piemājas saimniecībā,” secina Č.Barkovskis. Viņš salīdzina, ka Latvijā nav kā Amerikā, kur paņem ieroci un nošauj suni, kurš ieklīdis cita īpašumā. “Problēma ir tāda, ka daļa saimnieku savus suņus nepieskata. Ir ar viņiem runāts ne reizi vien. Mudinu rakstīt iesniegumu policijai, ja neizdodas pārliecināt. Ja reiz suns ir ticis pie aitām, tad viņā pamostas mednieka instinkts,” atzīst pagasta pārvaldes vadītājs. Pagastā ir piedāvāta iespēja ievietot mikročipus suņiem par brīvu, taču atsaucība bijusi niecīga. Č.Barkovskis norāda, ka čipus ievieto suņiem, kurus iegādājas no jauna, taču jau vecumu sasniegušiem suņiem vairs ne.
