Trīs dienas Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā Latvijas bibliotekāru ceturtajā vasaras seminārā pulcējās 50 Latvijas bibliotekāri un diskutēja par semināra kopējo tēmu “Jaunie laiki bibliotēkās: zināšanas un dzīves kvalitāte”.
Trīs dienas Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā Latvijas bibliotekāru ceturtajā vasaras seminārā pulcējās 50 Latvijas bibliotekāri un diskutēja par semināra kopējo tēmu “Jaunie laiki bibliotēkās: zināšanas un dzīves kvalitāte”.Tā bija saruna par pagātni, šodienu un nākotni.
“Ekspresaptaujas “Latvijas bibliotēka: pastāvēs, kas pārvērtīsies” rezultāti liecina, ka 90 procenti Latvijas bibliotekāru uzskata, ka bibliotēka ir kultūras un informācijas centrs ne tikai pilsētā, bet arī pagastos,” saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciāliste Anna Mauliņa.
Bibliotekāri semināra pirmajā dienā vērtēja bibliotēku sadarbību ar starptautiskām organizācijām, uzsverot, ka bibliotēkas nav atsevišķas darbīgas vienības, bet tās veido vienotu veselumu. Tika izteikta doma vēl vairāk rast sadarbības iespējas ar starptautiskajām bibliotekārajām asociācijām un institūcijām.
Semināra otro dienu vadīja Gulbenes centrālās bibliotēkas vadītāja Antra Sprudzāne, mudinot skatīt bibliotēkas valsts vienotajā informācijas sistēmā. IT ALISE grupas mārketinga un biznesa stratēģijas nodaļas vadītāja Baiba Mūze akcentēja bibliotēkas kā galvenā informācijas avota nozīmi, īpaši runājot par dažādu pašvaldību dokumentu datu bāzes izveidi.
Informatizācijas garants – bibliotēku datorizācija
“Pagaidām viss notiek tradicionālā veidā, tāpēc dažādu lēmumu, noteikumu un citu pašvaldības dokumentu apzināšana iespējama tikai bibliotēkā, pie tam rakstiskā veidā.
Veidojot datorizētu datu bāzi, rodas ievērojami plašākas iespējas,” uzskata B.Mūze. ALISEs piedāvātās iespējas bibliotēku integrācijai vienotajā informācijas sistēmā ir plašas. Viena no tām – strukturizēta pašvaldības datu bāzes izveide. Tā ir sistēma, kas nodrošinās publisko pieejamību pašvaldību dokumentācijai, izmantojot internetu. Par sabiedrības informatizācijas garantu tika uzskatīta arī pagastu bibliotēku automatizācija. Bibliotēku informācijas tīkla nozīmi skaidroja bibliotēku informācijas tīklu konsorcija (sadarbība kādas kopīgas finansiālas operācijas veikšanai) pārstāve Margarita Marcinkēviča.
Vienots jēdziens kultūrpolitikā
Pašvaldības un bibliotēkas uzskatāmas par vienotu jēdzienu valsts kultūrpolitikā. Šāds uzskats vairākkārt izskanēja semināra trešajā dienā, kas bija veltīta šai tēmai. Bibliotēku darbinieki atzina, ka starp bibliotēkām un pašvaldību veidojas vairāk vai mazāk veiksmīgs dialogs. Tikai pieci procenti darbinieku uzskata, ka pašvaldībām bibliotēku darbs ir vienaldzīgs. Pozitīvi vērtēja arī pašvaldību rastās iespējas vairāk palīdzēt bibliotēkām grāmatu iegādē un periodikas sarūpēšanā, kā arī dažādu projektu finansēšanā.
“2001.gadā Gulbenes rajona padome rada iespēju atvēlēt trīs reizes vairāk līdzekļu pilsētas bibliotēkas izstrādāto projektu īstenošanai. Ne vienmēr pašvaldības spēj palīdzēt bibliotēkai šodien, bet galvenais ir neaizmirst par šo palīdzību rīt,” teica Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs un pozitīvi vērtēja sadarbību ar Gulbenes centrālo bibliotēku. Priekšsēdētājs uzskata, ka pašvaldība bibliotēkai dod lielu vaļu, bet tikai budžeta ietvaros.
“Ja gribam attīstīties, tad mums jāizvēlas prioritārais, kam palīdzēt. Gulbenē vismaz trīs pēdējos gados prioritāte ir bibliotēka. Vairāk jāpalīdz un jādod tam, kas dod rezultātus,” domā N.Stepanovs. Viņš stāsta, ka nākamajā gadā sakārtos bibliotēkas ēkas fasādi, bet šogad paveikts ievērojams darbs, rekonstruējot bibliotēkas vestibilu, daļu telpu un ieejas kāpnes. Papildu līdzekļi rasti ēkas jumta remontam.
Divas bibliotēkas vienā pagastā
Savukārt Stāmerienas pagasta pašvaldības vadītājs Zintis Vībāns skaidroja, kāda situācija veidojas tad, ja vienā pagastā ir divas bibliotēkas un abām nepieciešams pagasta budžetā rast finansējumu. Priekšsēdētājs atzina, ka pašvaldība iespēju robežās mēģina palīdzēt abām, bet daudz kas ir atkarīgs no konkrēta cilvēka, kas vada bibliotēku. Bibliotēku uzturēšanai Stāmerienas pagasta padome no kopbudžeta, kas šogad ir 123 tūkstoši latu, atvēl 6,3 procentus jeb vairāk nekā septiņus tūkstošus.
“Cenšos veicināt sadarbību bibliotekārs, latviešu valodas un literatūras skolotājs un vēsturnieks. Sadarbības rezultātā bibliotēkā ir sakopoti materiāli par Stāmerienas vēsturi, tāpēc ceram, ka izdosies uzrakstīt grāmatu par Stāmerienu un izdot,” stāsta Z.Vībāns. Viņš mudināja iespējami vairāk censties izmantot arī Kultūrkapitāla fonda atvēlētos līdzekļus. Jautāts par gaidāmo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un bibliotēku nākotni, Z.Vībāns pauda pārliecību, ka tā skars arī Stāmerienas pagastu .
“Mēs neesam bagāts pagasts. Arī kaimiņi – Litenes pagasts – nav uzskatāmi par bagātniekiem, jo pēc apjoma mums ir līdzīgs budžets. Par abiem pagastiem arī pieci tūkstoši iedzīvotāju nesanāk. Tomēr mēs pretojamies reformai,” teica Z.Vībāns.
Seminārā runāja gan pilsētu, gan pagastu bibliotēku vadītāji, stāstot par paveikto un skicējot nākotni, kur cer saņemt ievērojami lielāku finansējumu jaunu grāmatu iegādei, algām, bibliotēku modernizācijai, bet pēc desmit gadiem visi bibliotēkas skata kā stabilu, vienotu un virtuālu kopumu.
