Kas ir G8 valstis? G8 valstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Krievija un Vācija. G8 pilntiesīgs loceklis ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Kas ir G8 valstis?
G8 valstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Krievija un Vācija. G8 pilntiesīgs loceklis ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Eiropas Savienību galotņu sanāksmē pārstāv Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Padomes priekšsēdētājs.
Kas ir G8?
G8 ir gadskārtējs forums, ko dažādu jautājumu apspriešanai un sadarbības attīstībai izveidojušas pasaules lielākās attīstītās valstis. G8 nav ne institūcija, ne starptautiska organizācija, un tās darbībai nav formāla juridiska pamata. G8 sanāksmēs netiek pieņemti nekādi saistoši lēmumi, un tai nav ne darbības reglamenta, ne pastāvīga sekretariāta. Tāpēc G8 darbojas kā savdabīgs neformāls “klubs”.
Kad tas sāka darbu?
Pirmā galotņu sanāksme notika Rambuijē, Francijā. Uz to pēc Francijas prezidenta ielūguma apspriest ekonomikas un finanšu jautājumus ieradās Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Japānas un Vācijas vadītāji, un tāpēc to nosauca par ekonomikas sammitu.
Kanāda klubam pievienojās 1976.gadā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāju uzaicināja piedalīties Londonas sammitā 1977.gadā (Komisijas loma sākotnēji aprobežojās ar jomām, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē).
Kopš Otavas sammita 1981. gadā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs piedalās visās sammita diskusijās.
Krievija klubam pievienojās 1998.gada sammitā, kas notika Birmingemā, Apvienotajā Karalistē.
Kā tas darbojas?
G8 prezidentūras termiņš ir viens gads, un prezidējošā valsts katru gadu mainās, ņemot vērā ciklu, pēc kura attiecīgā valsts pirmoreiz sarīkojusi sammitu. Attiecīgajā gadā prezidējošā valsts rīko gadskārtējo sanāksmi un nosaka tajā apspriežamo jautājumu loku. Sammitus sagatavo valstu vadītāju personisko pārstāvju grupa, kurus dažkārt sauc par “šerpām”.
Krievija G8 prezidentūru pārņēma 2006.gada 1.janvārī, un 2006.gada sammitu tā rīkos no 15. līdz 17.jūlijam Sanktpēterburgā. G8 prezidējošā valsts 2007.gadā būs Vācija.
Kādi galvenie jautājumi tiks apspriesti šāgada G8 sammitā?
Krievija kā prezidējošā valsts apspriešanai šāgada G8 sammitā izvirzījusi trīs galvenos jautājumus: enerģētisko drošību, infekcijas slimības un izglītību.
Grūtākais jautājums būs vienoties par pasaules enerģētiskās drošības pamatprincipiem, kas varētu kļūt par pamatu lēmumu pieņemšanai gan G8 valstīm un citām valstīm – ražotājām, patērētājām un tranzītvalstīm, ņemot vērā jaunās enerģētikas realitātes.
Pārējie divi Krievijas prezidentūras prioritārie jautājumi ir infekcijas slimības un izglītība. Turpināsies arī darbs pie citiem G8 valstīm svarīgiem jautājumiem, piemēram, par terorisma apkarošanu, cīņu par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, reģionāliem jautājumiem, pasaules ekonomikas attīstību un tirdzniecību.
Kāpēc G8 sammitā piedalās Eiropas Savienība?
Tāpēc, ka jau 1975.gadā, laikā, kad Rambuijē tika sarīkots pirmais samits, Eiropas Kopiena, kurā tolaik bija apvienojušās 10 valstis, bija unikāla supranacionāla organizācija. Dažās jomās lēmumu pieņemšana notika nevis atsevišķu tās dalībvalstu, bet visas Kopienas līmenī, piemēram, tās ekskluzīvā kompetencē bija starptautiskās tirdzniecības un lauksaimniecības politika. Tāpēc ir skaidrs, ka G8 dalībniekiem, neuzaicinot Kopienu, nav jēgas apspriest tādus ar ekonomiku saistītus jautājumus kā starptautiskā tirdzniecība.
Eiropas Kopienas pārstāvji pirmoreiz piedalījās Londonas sammitā 1977.gadā. Sākotnēji Kopienas loma aprobežojās ar jomām, kurās tai bija ekskluzīvas kompetences, taču pakāpeniski tolaik Kopienas un tagad ES loma palielinās. Eiropas Komisija pakāpeniski iesaistījās visās sammita dienas kārtībā iekļautajās politiskajās diskusijās un kopš 1981.gada Otavas samita arī visās sammita darba sesijās. Tagad Eiropas Komisijas priekšsēdētājs kā pilntiesīgs loceklis piedalās gadskārtējos G8 sammitos, bet Eiropas Komisija ar tā “šerpas” biroja vadītāja Joao Vale de Almeida starpniecību visā sammita sagatavošanas darbā.
Ja Eiropas Padomes prezidentūra ir dalībvalstij, kas nav G8 locekle, sammitā, izņemot tā sagatavošanas darbu, piedalās arī Eiropas Padomes priekšsēdētājs. Tāpēc šogad Sanktpēterburgā Eiropas Savienību pārstāvēs Somijas premjerministrs Vanhanens un Komisijas priekšsēdētājs Barozu.
Ja ES ir G8 locekle, tad kāpēc to nesauc par G9?
ES ir unikāla supranacionāla organizācija, nevis suverēna dalībvalsts, un G8 ir saīsinājums, kas nozīmē “8 valstu grupa”. Šā paša iemesla dēļ ES neuzņemas G8 prezidentūru.
Kāpēc G8 ir tik svarīga?
G8 sammiti ir ārkārtīgi nozīmīgi pasākumi. Šajā neformālajā grupā tiekas pasaules industriāli attīstīto valstu vadītāji. Tā var noteikt pasaules kārtību, jo ekonomisko lielvaru lēmumiem ir reāls spēks. Un šo līderu noteiktajai virzībai kādā politiskā jautājumā ir “viļņveida” ietekme uz daudzu straptautisku organizāciju un institūciju darbību – ņemot vērā, ka, piemēram, četras no piecām ANO Drošības padomes loceklēm ir G8 valstis. G8 ir ļoti spēcīgs pārmaiņu katalizators.
Vai G8 sammitos pieņemtie lēmumi ir jurisdiski saistoši?
G8 sammitos pieņemtie lēmumi nav juridiski saistoši, taču “politiski” tie ir ļoti saistoši. Šos lēmumus pēc apspriedēm ar partneriem valstu vadītāji pieņem personīgi un ļoti publiski. Valstu vadītājiem šajā līmenī pieņemto lēmumu izpilde ir milzīga politiska imperatīva.
Un kā ar pagājušā gada lēmumiem? Vai ES izpildījusi savus solījumus par Āfriku, ko tā deva pērn G8 sammitā Glenīglā?
Trīs galvenie Glenīglā (Skotijā) dotie solījumi ir par parādu atlaišanu, palīdzību un tirdzniecību. G8 valstu vadītāji vienojās: atlaist visus parādus 18 Āfrikas valstīm; piešķirt 50 miljardus ASV dolāru (28,8 miljardus Anglijas sterliņu mārciņu) palīdzības paplašināšanai attīstības valstīm; attiecībā uz tirdzniecību tika panākta vienošanās samazināt subsīdijas un tarifus; kā darījuma daļu Āfrikas līderi no savas puses apņēmās veicināt demokrātijas attīstību un labu pārvaldību.
Pagājušajā gadā Eiropas Savienība uzņēmās nozīmīgas saistības, izpildot G8 Glenīglas samita lēmumus. Tas Eiropai devis iespēju uzņemoties vadošo lomu palīdzības sniegšanā un tirdzniecībā, piešķirot 80 procentus no Āfrikai paredzētajiem 50 miljardiem ASV dolāru, izvirzot attīstības paketi decembrī Honkongā notikušajā ministru līmeņa apspriedē, ieskaitot atbalstu tirdzniecībai – 2 miljardus eiro.
* Palīdzības finansēšanā Eiropa ir devēja. Tā tikai nav izpildījusi saistības 2006.gadā palielināt palīdzības apjomu līdz 0,39 procentiem GNI. Komisija paziņojusi, ka to, iespējams, sasniegs šogad, un palīdzības apjoms sasniegs 0,42 procentus GNI.
* Komisija nesen paziņojusi, ka tā pārskatījusi preferenciālās tirdzniecības shēmu, preferenču ģeneralizēto sistēmu papildus attiecinot uz vēl 300 produktiem, galvenokārt lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Noteikta jauna “GSP Plus” kārtība, kas domāta tām īpaši jutīgām valstīm, kuras ir ratificējušas un efektīvi ieviesušas svarīgākās straptautiskās konvencijas par ilgtspējīgu attīstību. Pašlaik tā nodrošina beznodokļu režīmu 91 procentam tarifu līniju, un tāpēc piekļuve tās tirgum ir ārkārtīgi izdevīga. Šis ir svarīgākais “visu, izņemot ieročus” nolīgumos, kas paredz beznodokļu režīmu gandrīz visām precēm no mazattīstītajām valstīm.
* Taču jādara vēl vairāk. Tāpēc ir tik svarīgi bez kavēšanās panākt līdzsvarotu un būtisku iznākumu Dohas tirdzniecības sarunu raundam, kas veicinās attīstību. Ar to Komisija nodarbosies drīzumā nākamajās dienās un nedēļās.
