Gulbenes dzelzceļa stacijas telpās 27.septembrī pulcējās tie cilvēki, kas savus labākos dzīves gadus atdeva kinomākslai, kalpojot cilvēkiem.
Gulbenes dzelzceļa stacijas telpās 27.septembrī pulcējās tie cilvēki, kas savus labākos dzīves gadus atdeva kinomākslai, kalpojot cilvēkiem.
Nenoliedzami, ka šajā kino virpulī bija ierauti arī ģimenes locekļi, kuri, kā nu varēdami, neņemot vērā dzīves neērtības, atbalstīja savas sievas, mātes, tēvus un vīrus, kuri bija aizņemti vakaros, demonstrējot filmas.
Kā pirmos, sēru mūzikai skanot, iededzot svecītes un stāvot kājās, atcerējāmies tos 30 kinodarbiniekus, kas ir jau aizsaulē. Viņi bija tie, kas, nebaidoties no caurvējiem, aukstajām kinokamerām un aizputinātajiem ceļiem, godīgi darīja savu darbu, arī bendējot savu veselību. Viņi vienmēr paliks tās paaudzes atmiņā, kuriem kino bija neatņemama dzīves sastāvdaļa. Pasākuma laikā skanēja daudz skaistu dziesmu, kuras dziedāja Imants Ilgažs un Juris Sjomkāns. Kino bez skatītājiem nevarēja pastāvēt, tāpēc šoreiz šo nišu aizpildīja latgaliešu kluba vokālais ansamblis “Latgalīte”, ko vada Juris Sjomkāns. Ar ilgiem un siltiem aplausiem uzņēma visas dziesmas, kuras bija kā dāvana bijušajiem kinodarbiniekiem. Taču sevišķu atzinību izpelnījās Onufrija Gailuma dziesma “Tikšanās pēc gadiem”, kā arī Ilgas Krastiņas “Manai Gulbenei”, Balaško “Mani dziesmotie rudeņi” un latgaliešu dziesma “Sazīdēja gaiļa pīši”. Bet pazīstamo un mīļo dziesmu “Pie dzintara jūras” dziedāja visi, kuri bija mājīgi uzpostajā telpā, kas agrāk kalpoja kā pasažieru uzgaidāmā telpa.
Kā jau kinodarbiniekiem pienākas, rādīja kinokadrus (šoreiz ar videoaparatūras palīdzību) no agrāk demonstrētām filmām, kuras bija jāuzmin. Prēmija par atjautību bija skaistas dziesmas. Visu sestdienas pēcpusdienu līdzās atmiņu stāstījumiem un jautrajām sarunām līksmi skanēja deju soļi.
Šķiroties jau krietni vēlu vakarā, katrs, kam bija lemts būt šajā pasākumā, līdzi aiznesa jaukas atmiņas un cerības atkal pēc gada tikties. Izskanēja arī atvadu dziesma un valsis.
Bet par to, ka bija tik jauki, silts paldies kafejnīcas “Amro” vadītājai Ilgai Vanuškai ar darbīgo kolektīvu, kas gādāja par siltām un garšīgām pusdienām un mājīgumu. Mīļu paldies sakām Gulbenes stacijas priekšniekam Aņisimovam un Svetlanai Lupikai par mājīgām telpām.
Paldies SIA “Dimdiņi” īpašniekam Normundam Audzišam, kas dāvāja garšīgus kāpostus, Valmieras SIA maiznīcai “Ieva”, kas atsūtīja speciāli veidotu torti, Gulbenes konditoriem par dāvāto vienreizējo kliņģeri, bijušajai kinomehāniķei Dainuvītei Brūniņai par kartupeļiem, kā arī veikala “Dimdiņi” vadītājai Inārai Bērziņai, kas par mums turēja īkšķus. Atzinību ir pelnījuši bijušie kinomehāniķi un šofere Vija Lesiņa, kura, kā nu varēdama, veicināja rīkot šo neaizmirstamo pēcpusdienu. Skaistais vakars jau pagātnē, bet kopā pavadītās stundas palīdzēs dzīvot tālāk.
Jāzeps Romulis un Dzintars Skudrulis, bijušie kinodirektori
