Labklājības ministre Ilze Viņķele savu tikšanos ar Gulbenes novada pensionāriem un citiem interesentiem, kas pagājušajā piektdienā notika Gulbenes kultūras centrā, sāka ar atvainošanos, jo pirmajās divās reizēs, kad gulbenieši viņu gaidīja, ministre neieradās. Uz tikšanos bija ieradušies vairāki desmiti novada pensionāru.
Vajadzību daudz – naudas maz
I.Viņķele atzīst, ka šobrīd valdībā rit “pietiekami smags divu budžetu process.” Viens saistās ar šāgada budžeta grozījumiem, otrs – ar 2013.gada budžetu. “Reāli jauns, kāds līdz šim nav bijis, ir tā sauktais vidēja termiņa budžets, kur valsts sarēķina, cik naudas un kādām pozīcijām lielos vilcienos tērēs vēl trīs gadus uz priekšu. Tas nozīmē zināmu prognozējamību. Runājot par šāgada budžeta grozījumiem, pirmo reizi kopš krīzes laika mēs runājam par papildu naudas tērēšanu, nevis par papildus naudas apcirpšanu. Krīzes laikā valsts izdevumi bija saspiesti kā atspere. Šobrīd vajadzības, kas ir saistās ar pedagogu algām, medicīnu, sociālajām jomām, ir tik spiedīgas, ka šo atsperi velk garumā. Viss rit tik smagi un grūti, ka ilgi lāpītais krīzes caurums var tikt sapluinīts atkal. Tas ir valdības smagais pienākums, kā šo situāciju nepieļaut. Man nav nekādu ilūziju par to, ka tas, ko mēs darām Ministru kabinetā, visus apmierinās. Jautājums ir par to, vai mūs sunīs ļoti daudz vai tikai mazliet rās,” skaidro I. Viņķele.
Pensionāri ir nobīdīti malā
Pensionāre Dagmara Gmireka no Gulbenes pauda sašutumu, ka nav normāli, ja liela daļa pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka par iztikas minimumu. “Mana vecuma cilvēki strādāja padomju gados, būvēja mājas, skolas, slimnīcas, rūpnīcas. Tad valstī uzradās tūkstošs miljonāru, bet mēs ar savām pensijām nevaram iztikt, nevaram saņemt medicīnas pakalpojumus,” sašutusi pensionāre. Ministre atzina, ka iztikas minimums, kāds tas ir Latvijā, nekādā veidā neatbilst 2012.gada dzīves realitātei.
“Jūs savu pensiju mērāt pret iztikas minimumu, Iztikas minimums pats par sevi praktiski nav pielietojams. Tas kalpo tikai dažādām argumentācijām. Pensijas apmērs pret tiem gadiem, ko jūs esat strādājuši, starp kuriem daļa ir padomju laikā, un šodienas izdevumiem ir neapmierinošs. Es varu tikai noliekt galvu jūsu priekšā, sakot, ka jūs esat Latvijas neatkarības iegūšanas ķīlnieki,” norādīja I.Viņķele. Ministre atzina, ka diemžēl Latvijā ir regresīva nodokļu sistēma, kas atbalsta cilvēkus ar lielākiem ienākumiem.
Gulbenes pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekle Mirdza Kušķe bilda, ka vecākajai pensionāru daļai ir bijis pienākums valsti attīstīt, aizstāvēt un nosargāt latviskumu, bet tad, kad tas ir izdarīts, šī paaudze ir nobīdīta malā morāli un praktiski. Tika norādīts, ka ne vienmēr tiek saņemtas objektīvas ministrijas atbildes uz pensionāru biedrības ministrijai uzdotajiem jautājumiem. Pensionāru kritiku izpelnījās tas, ka savulaik iesniegtos priekšlikumus par to, kā varētu notikt pensiju indeksācija, ministrija atstājusi bez ievērības. Uz to tika atbildēts, ka likums paredz, ka pie pensiju indeksācijas ir jāatgriežas 2014.gadā. Jautājumu bija daudz, bet tikšanās laiks – ierobežots.
Visiem visvairāk palika atmiņā I.Viņķeles atzinums, ka Latvija diemžēl ir nabadzīga valsts, tas tika pavadīts ar nopūtām. Pēc tikšanās ār Labklājības ministri vairāki pensionāri atzina, ka pārliecību, ka pensionāru dzīves līmenis varētu uzlaboties, neesot guvuši. Savukārt ministre bilda, ka esot nācies izturēt pamatīgu pārmetumu slogu.
