Ministru kabinets pieņēmis grozījumus “Suņu un kaķu turēšanas noteikumos”.
Ministru kabinets pieņēmis grozījumus “Suņu un kaķu turēšanas noteikumos”. Noteikts, ka Latvijā aizliegts turēt un vairot, kā arī ievest pitbulterjera, Argentīnas doga, Brazīlijas filta, Tosa inu, Amerikas Stafordšīras terjera šķirnes suņus un to jaukteņus. Taču valstī jau tagad dzīvo šo šķirņu suņi.
Zemkopības ministrija noteikusi bīstamo šķirņu suņu kastrāciju. Latvijas Kinoloģiskā federācija un Dzīvnieku aizsardzības biedrība paudušas viedokli, ka tas veicinās veterinārārstu korumpētību un suņu saimnieku nepakļaušanos likumiem. Turklāt nebūšot iespējams izkontrolēt, ir vai nav suņi kastrēti vai sterilizēti. Taču arī dzīvnieku draugi atzīst, ka sterilizācija vai kastrācija mazina suņu agresivitāti, kā arī saslimstību. Lai vai kā, augustā spēkā stāsies jaunā prasība. Process nenotiks piespiedu kārtā, taču gada laikā bīstamo šķirņu suņi būs jākastrē vai jāsterilizē.
“Šī problēma vairāk ir aktuāla Rīgā, nevis lauku rajonos. Gulbenē pavisam nedaudz ir bīstamo šķirņu suņu. Tomēr atzīstu, ka suņi vispār ir kļuvuši agresīvāki. Arī kranči. Kāpēc tas tā ir, to grūti izskaidrot. Ir gadījumi, kad suns sakož veterinārārstu, kas to vakcinējis. Turklāt stipri sakož, ka gandrīz vai ir jāliek roka ģipsī,” laikrakstam saka Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes epizootoloģe Irēna Zvanere.
Viņa spriež, ka bīstamo šķirņu suņu turētāji nevēlēties pildīt prasību par kastrāciju, “bet apkārtējai sabiedrībai šie suņi ir bīstami”. Līdz ar to “tas vairs nav apspriežams” jautājums, par to turklāt izlemts “augstākajās instancēs”. Tomēr I.Zvanere atzīst, ka izkontrolēt prasības izpildi būs grūti.
Pēc ārstes domām, tas nav normāli, ka saimnieki savus šķirnes vai bezšķirnes suņus laiž brīvi skriet bez pavadas, bez uzpurņa. Nereti daudziem suņiem izveidojas instinktīva vēlēšanās kost riteņbraucējiem. Un sabiedrība spiesta ar to samierināties.
“Ir man bijis tāds kuriozs gadījums. Iebraucu kā veterinārārste lauku sētas pagalmā. Attaisu automašīnas durvis, suņi ir man apkārt un rej. Saku saimniecei, ka baidos. Bet viņa man saka: “Es šodien viņus pabaroju.” Tātad ir dienas, kad suņi nav baroti, un kož. Kāpēc turēt dzīvniekus, ja viņus nebaro,” saka I.Zvanere.
Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms atzīst, ka laukos maz tur šķirnes suņus, par bīstamajām šķirnēm nemaz nerunājot. Taču problēmas ar suņiem vienalga ir aktuālas, turklāt, pēc G.Blūma domām, tās nemaz nav atrisināmas. “Ir jābūt uzmanīgam. Jāzina, kāds kurā mājā ir suns. Dažās lauku sētās nemaz nav ko kāpt no automašīnas ārā, kamēr saimnieks no mājas nav iznācis. Tāda problēma bija un būs. Suns laukos ir vajadzīgs. Un dzīvnieka niknuma iemesli ne vienmēr ir skaidri. Parasti suns, kas iepriekš turēts ķēdē, bet pēc tam palaists brīvi skriet, ir nikns,” saka G.Blūms.
