Nupat TV ziņu raidījumos bija skatāms sižets, kurā atspoguļota mūsu sabiedrības lielākās daļas, respektīvi, autovadītāju nedisciplinētība. Šā gada pirmajos trīs mēnešos esot piefiksēti 1300 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji, kuri šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas. Par šo pārkāpumu piemērojamais sods ir iespaidīgs – 4 soda punkti un naudas sods no 40 līdz pat 150 eiro! Tiesa, man nav saprotams, kurš būs tas soģis, kas vērtēs maksājamās summas lielumu, un pēc kādiem kritērijiem tas vispār notiek, taču skaidrs ir viens – lēti tas nav jebkurā gadījumā. Taču, ja padomā, cik Latvijā ir autotransporta un cik reizes dienā mēs sastopamies ar šo satiksmes regulatoru, tad šis cipars it nemaz nešķiet liels. Lai gan mēs labi saprotam, ka tie ir tikai fiksētie pārkāpumi un patiesā aina mūs, visticamāk, maigi sakot, pārsteigtu, bet tik viennozīmīgi šie pārkāpumi nemaz nav. No juridiskā viedokļa jau viss ir pareizi – likumi ir jāievēro, taču mēs, pašiem negribot, kļūstam par sava laikmeta ķīlniekiem. Šai laikmetā viena no bagātībām neapstrīdami ir laiks, un tā mums arvien vairāk sāk trūkt. Mēs visi kaut kur steidzamies un skrienam, lai paspētu, lai nenokavētu, un sev par attaisnojumu dažkārt piespiežam gāzes, nevis bremžu pedāli. Tas viss notiek uz riska robežas, mēs esam gatavi mainīt naudu pret laiku. Un, visticamāk, par satiksmes drošību vai pat sadursmi tādā brīdī cilvēks pat nepadomā. Nestrīdos, ka viss tas ir radīts mūsu pašu drošībai, taču laika vērtība vērā nav ņemta. Pamēģiniet pabraukt pa mūsu Gulbeni svētdienas rītā pusastoņos! Stāvot krustojumā, sarkanā gaisma tevi noteikti kaitina, un tad nav skaidrs, kāpēc tie luksofori vispār ir vajadzīgi. Ne velti ASV daudzos štatos labais pagrieziens ir atļauts arī pie sarkanās gaismas. Viņi laika vērtību ir novērtējuši jau sen. Pat ceļu tur mēra laikā, nevis jūdzēs. Mūsu mazpilsētās kas līdzīgs noteikti varētu nostrādāt, jautājums ir – kā dabūt to likumos un vai sabiedrība kopumā to vispār vēlas? Ne jau visi autovadītāji ir vienādi – kādam svarīgāka drošība, kādam nauda, bet kādam laiks. Gadās arī tādi, kam svarīgs nav nekas, izņemot viņu pašu, taču tādu, manuprāt, kļūst arvien mazāk. Pagaidām pieturēsimies pie pārbaudītām vērtībām – ja dzeltens, tad tomēr piebremzē! Naudu ietaupīsi noteikti un varbūt pat arī savu dārgo laiku.
