Vairākiem rajona biteniekiem ievērojamus postījumus nodara nevis lāči, kā tas ir citviet Ziemeļvidzemē, bet caunas, kas bišu stropus apciemo ziemā.
Vairākiem rajona biteniekiem ievērojamus postījumus nodara nevis lāči, kā tas ir citviet Ziemeļvidzemē, bet caunas, kas bišu stropus apciemo ziemā.
“Jau vairākus gadus cīnos ar caunām. Vienā gadā tās izpostīja 12 bišu saimes, radot 1000 latu zaudējumu,” stāsta rajona Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Galviņš. Šogad caunas iznīcinājušas piecas bišu saimes, kas vairs nav atjaunojamas.
Bitenieks ievērojis, ka caunas vispirms ļoti rūpīgi izpētot stropa dēlīšus, tad apbrīnojami nekļūdīgi izvēloties tos, kas laika gaitā kļuvuši neizturīgi, lai galvenokārt pa jumta daļu ielīstu stropā.
“Tikušas stropā, caunas izēd absolūti visu – šūnas, medu un pat bites, stropā atstājot tikai koka rāmīšus un tievās stieples, kas satur šūnas,” stāsta A.Galviņš.
Pagājušā gada novembrī, atbraucot aplūkot stropus, kas izvietoti Galgauskas pagastā pie “Baložu” mājām, un atverot šķūni, kurā novietoti rāmji ar šūnām, dravnieks atklājis, ka cauna saimniekojusi arī šķūnī, pamatīgi sabojājot vairāk nekā 50 lielos rāmjus ar šūnu vasku.
“Ja pirmajā naktī cauna nav spējusi tikt galā ar visiem kārumiem, tā stropu apciemos tik ilgi, kamēr tas būs tukšs. Vienīgā iespēja, kā cīnīties ar uzbāzīgo medus kārotāju, ir izlikt slazdus, bet ne vienmēr tie dod cerēto efektu. Šogad ar slazdu palīdzību esmu noķēris divas caunas,” stāsta A.Galviņš. Viņš domā, ka caunu uzbrukumu un uzturēšanos cilvēku mājvietu tuvumā veicina aktīvā mežu izciršana un ar to saistītie trokšņi.
Dravu bitenieks izvietojis sešās dažādās vietās un pārliecinājies, ka caunas galvenokārt apciemo stropus, kas atrodas tuvāk krūmājiem.
Daļa stropu atrodoties meža vidū, bet līdz šim caunas tos neesot postījušas.
Armands Galviņš stāsta, ka caunas par lielāko kārumu uzskatot šūnas un medu, tāpēc arī mednieki, izliekot slazdus caunām, pievilināšanai tajos likuši nelielus šūnu gabaliņus.
“Uzskatu, ka valsts subsīdijas ir vajadzīgas arī bišu dravām, īpaši tad, ja tajās postījumus nodara lāči un citi dzīvnieki, lai kompensētu vismaz zaudēto bišu saimju vērtību. Nav grūti aprēķināt zaudējumus, ja, piemēram, vienā stropā ir desmit rāmji, katrs maksā apmēram septiņi lati, bet stropu dravā ir vairāki simti,” rēķina bitenieks.
Šobrīd nauda, ko atvēl Eiropas Savienība, paredzēta tikai bitenieku izglītošanai.
A.Galviņš mēģina atcerēties, ka vairāk nekā pirms 20 gadiem bijis gadījums, kad bišu dravā saimniekojis lācis, bet līdz šim ķepainis Gulbenes rajona robežas nav pārkāpis.
