Otro gadu Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Kalnasīļi” kravas automašīnu riepu servisa Lizumā direktors ir gulbenietis Kaspars Raģelis – viens no rajona jauno uzņēmēju saimes.
Otro gadu Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Kalnasīļi” kravas automašīnu riepu servisa Lizumā direktors ir gulbenietis Kaspars Raģelis – viens no rajona jauno uzņēmēju saimes.
Kaspars atzīstas, ka riepu remonta un balansēšanas biznesu esot sācis, neko nezinādams par to. Desmit dienas viņš pavadījis Vācijā, kur firmā mācījies pie profesionāla meistara. Pēc mācībām paredzētā laika puisis kārtojis eksāmenu, lai saņemtu sertifikātu. Zināšanas Kaspars nemitīgi cenšas nodot servisa darbiniekiem un priecājas, ka viņi visu apgūst ātri.
“Ja valstī visi cilvēki būtu tik gudri kā mani darbinieki, iespējams, mēs problēmas nepazītu,” viņš jokojot saka. Kaspars prot būt paškritisks, bilstot, ka darbības sākumā nepārzinājis ne riepu izmērus, ne ražotājfirmas. Arī šodien viņš sevi par profesionāli neuzskata, jo esot pieļāvis daudz ikdienišķu kļūdu un daudzās situācijās varējis rīkoties citādāk.
Būtiski ir iegūt uzticību
Atceroties Vācijā pavadīto laiku, Kaspars stāsta, ka vācieši lietotās riepas cenšas neiegādāties, bet pie mums to iegāde esot iespēja ekonomēt līdzekļus. Arī noteikumi, kas autovadītājiem jāievēro Vācijā, esot drakoniskāki nekā Latvijā.
“Ielāgoju patiesību, ka riepu meistariem jābūt atbildīgiem par automašīnu, kas remontēta. Vācijā nav pieņemts remontu veikt pa roku galam, sakot: šoreiz mums neizdevās, piedodiet. To arī mēs cenšamies ievērot, jo būtiska ir autovadītāju un servisa darbinieku savstarpēja uzticēšanās. Pārliecība, ka mūsu darbs viņiem neradīs problēmas. Agrāk vai vēlāk atsauksmes par mūsu veikumu nonāk uzņēmumā. Protams, cilvēki ir dažādi. Arī pārtikas veikalā viņi uzvedas dažādi, tāpat ir pie mums,” stāsta Kaspars.
Nosaka četrus stūrakmeņus
Ideja par to, ka jāpievēršas biznesam, Kasparam kopā ar tēvu – Tirzas pagasta padomes priekšsēdētāju Māri Raģeli – radusies pirms pusotra gada – 2002.gada jūlijā. Gada nogalē objekts nodots ekspluatācijā. Skaidrojot šo steigu, Kaspars min kredītprocentu atmaksu, jo bez aizdevuma biznesa uzsākšana bijusi neiespējama. Viņš ir pārliecināts, ka aizdevums bankā disciplinē ikvienu uzņēmēju. Uzņēmējdarbībā viss balstoties uz četriem stūrakmeņiem.
“Tie esam mēs kā uzņēmums; klienti, kas mums palīdz pelnīt naudu; banka, kuras palīdzība ļauj pelnīt mums; valsts, pēc kuras noteikumiem strādājam,” Kaspars skaidro.
Arī tam, ka riepu serviss atrodas Lizumā Gulbene – Smiltene šosejas malā, nevis Tirzā, esot filozofiska pamatdoma. “Es kā uzņēmējs nevēlos, lai klienti pie manis pēc palīdzības brauktu speciāli, tērējot laiku, degvielu un naudu. Uzskatu, ka riepu montēšanas uzņēmums nav tas, kam jāšķērdē autovadītāju laiks, ja vainas iespējams novērst pa ceļam. Tas guvis apliecinājumu pirmajā darbības gadā.”
Strādā 24 stundas
Ar biznesa ideju vien ir par maz, tāpēc sākotnēji tika noslēgts zemes nomas līgums par sešu hektāru nomu. Uz papīra virknējās vēlamie skaitļi, atklājot uzņēmēja ieceres par ieņēmumiem un izdevumiem. Ticības, ka viss izskaitļots pareizi, sākotnēji neesot bijis.
“Lai kaut ko remontētu, ir vajadzīgas iekārtas, tāpēc sākām ar to cenu izpēti. Summējās desmit tūkstoši latu. Iekārtu izvietojumam vajadzēja būvēt ēku. Tapa guļbaļķu celtne 30 kvadrātmetru platībā. Izvēlējāmies lētāko un ātrāk realizējamo variantu, jo pēc sešiem mēnešiem vajadzēja sākt atmaksāt kredīta pamatsummu. Tolaik vēl nebija piebraucamā ceļa un apkārtnes apgaismojuma, tāpēc sākām objekta izbūves otro kārtu,” stāsta direktors.
Pagājušā gada vasarā izbūvēts laukums automašīnu novietošanai, piebūve, noliktava, sakārtota apkure. Šogad sakārtos servisa apkārtni. Tā būs vēl vairāk apgaismota, sakops zālāju.
Šobrīd šis riepu serviss ir vienīgais Vidzemes reģionā, kas strādā visu diennakti. Šāds darba laiks noteikts, ņemot vērā uz autoceļiem vēroto situāciju. Starptautiskās kravas pārvadātājas automašīnas un koku vedēji galvenokārt brauc naktīs, kad satiksmes intensitāte uz brauktuvēm ir maza. Servisā strādā pieci riepu meistari, no tiem četri ir Tirzas pagasta iedzīvotāji (tāds bijis noteikums, veidojot biznesu) un viens no Velēnas.
Eksperiments samazina rindu
Lai servisa klientiem nevajadzētu gaidīt rindā, uzņēmums sācis eksperimentu – pagaidām četrām firmām veic pilno riepu servisu. Nosacījums – klienta autoparkam skaitliski jābūt lielam. Pilns riepu serviss nozīmē to, ka servisa darbinieki paši dodas uz firmām pēc bojātajām riepām, tās remontē un nogādā atpakaļ. Pieteikumus pieņem telefoniski. Pēc tam klients saņem pakalpojuma izcenojuma veidlapu un atbilstoši norādītajai summai pārskaita naudu. Šobrīd veiksmīga sadarbība veidojas ar SIA “Rubate” Gulbenē un SIA “Apiņi” Alūksnē.
“Eksperiments vieš savstarpēju uzticību un godīgumu. Protams, var būt neveiksmes, kuras nav iespējams paredzēt, jo riepa ir tikai gumijas gabals. Arī riepas maiņas un labošanas laiku ietekmē dažādi faktori. Piemēram, sabojājas lielais autopacēlājs. Tādās reizēs priecājos, ka iegādājos tikai jaunas iekārtas. Biznesu nevar sākt ar lietotām iekārtām. Lietota mājās var būt tikai šujmašīna, pie kuras cilvēks apsēžas dažas reizes gadā,” uzskata Kaspars.
Vadītāju un servisa darbiniekus konkurence nebiedē, jo viņi cenšas izdomāt kaut ko jaunu. Arī sarunas ar klientiem ir atklātas. Daudzkārt viss liecina par to, ka bojāto riepu nav iespējams salabot, tomēr šoferim noteiktā laikā ar malkas kravu jānokļūst ostā. Viņš lūdz palīdzību. To neliedz, bet šādos gadījumos nedod garantiju riepas izturībai. Direktors bilst, ka par klientu atzinību liecinot garāmbraucošo autovadītāju viņiem raidītie sveicinājuma signāli.
Kaspars priecājas, ka spējot orientēties arī riepu ražotājfirmās. Ar vairākām no tām izveidojusies veiksmīga sadarbība. Pagaidām viss esot sarunu līmenī, bet, iespējams, ka drīzumā otrs riepu serviss tapšot arī Aizkrauklē.
Kaspars ir pārvaldnieks arī degvielas uzpildes stacijām Tirzā, Gulbenē un Alūksnē. Tāda top arī Madonā. Visas ir akciju sabiedrības “Virši-A” (no Aizkraukles) filiāles. Šobrīd “Viršiem” Latvijā jau ir 19 degvielas uzpildes stacijas, bet visa sākums bijusi neliela kolhozam piederoša uzpildes stacija. Kaspars uzskata, ka degvielas uzpildes stacijas un riepu serviss ir radniecīgas jomas, kas viena otru papildina, jo palīdz rast jaunus klientus.
Pārzina dārznieka noslēpumus
Kaspara pamatprofesija dažiem šķiet pārsteidzoša. Viņš ir absolvējis Bulduru dārzkopības tehnikumu. Šodien viņš nerod atbildi, kāpēc pēc 9.klases beigšanas izvēlējies Buldurus. Iespējams tāpēc, ka gribējis būt tuvāk jūrai. Neilgu laiku Kaspars strādājis policijā, saprazdams, ka tas nav viņa dzīves aicinājums, tāpēc sevi raksturo kā neizdevušos policistu.
“Mācoties tehnikumā, vajadzēja naudu. Tirzā bija gadatirgus. Izdomāju, ka atvedīšu stādus un mēģināšu pārdot. Stundas laikā visus izpirka. Pēc tehnikuma zināju, ka ar lauksaimniecību dzīvi nesaistīšu, tomēr pagājušā gada pavasarī atcerējos gadatirgu. Radās ideja, ka varētu pārdot dekoratīvo krūmu un koku stādus, nodarbē saskatot papildu ieņēmumu avotu. Daudzi tehnikuma kursabiedri atšķirībā no manis no dārzkopības nebija atvadījušies. Piemēram, firmā “Garten” strādā Ansis Birznieks, kurš ir arī SIA “Zaļais tirgus” vadītājs un īpašnieks. Satiku viņu, parunājām, pēc piecām dienām sākām tirgot stādus.”
Stādu tirdzniecību Kaspars nolēmis turpināt, tikai ne vairs Velēnā, bet Gulbenē, kur tam jau ir iekārtots laukums. Tirdzniecība notiks arī Alūksnē, jo ir parakstīts līgums ar “Viršiem” par zemes nomu, kā arī pie degvielas uzpildes stacijām Smiltenē un Balvos. Tuvākajā laikā Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēs jaunās struktūrvienības. Ir apzināti cilvēki, kas nodarbosies ar stādu tirdzniecību, tāpēc tā varēs sākties līdz ar pirmajām pavasara dienām. Plānots palielināt stādu realizācijas apjomu, jo tas nav Kaspara vaļasprieks. Augus viņš saņems no firmas “Zaļais tirgus” un citām stādaudzētavām. Būs arī augļu koki, dārza aprīkojums un dārza mēbeles no firmas “Alfo A A”.
Nevēlas būt darbaholiķis
Jaunais uzņēmējs nevēlas 24 stundas pavadīt darbā, jo sevi par darbaholiķi neuzskata. “No biznesa, kas līdzinās sportam, jāprot atpūsties. Protams ir dienas, kad ģimenei piederu tikai vēlās vakara stundās. Nesen kopā ar sievu un dēlēnu bijām atpūtas kompleksā “Baiļi”. Gadu nebiju kāpis uz slēpēm. Saņēmos un veiksmīgi nobraucu no augstākā kalna. Atbraucot mājās, visiem sacīju, ka esmu uzlādējies turpmākajam darbam. Nākamais atpūtas brīdis būs tradicionālais rallijs “Sarma”. Būšu skatītājs, jo autosports ir ļoti dārgs sporta veids. Kā uzņēmējs ralliju vērtēju arī savtīgā nolūkā – labumu gūs degvielas uzpildes stacijas,” spriež Kaspars.
