Stradu pagasta zemnieku saimniecībā “Liekņi” Dace Lūse kopā ar dzīvesbiedru Uldi divu hektāru platībā jau piekto gadu nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu.
No smiltsērkšķiem tiek gatavota vitamīniem bagāta sula. Šogad no stādījuma izdevies novākt aptuveni 500 kilogramus smiltsērkšķu. No tiem iegūti 375 litri sulas, kas sapildīta nelielās plastmasas pudelēs un sasaldēta.
Vairākas šķirnes
“Jau 2003.gadā dabai atkarojām lauksaimniecībā neizmantojamu zemes gabalu trīs hektāru platībā. Vīrs bija tas, kurš izdomāja, ka jāaudzē smiltsērkšķi, jo tie ir ļoti veselīgi. Smiltsērkšķus divu hektāru platībā iestādījām 2007.gadā. No visa stādījuma šobrīd ražo aptuveni 30 procenti. Daļu vajadzēja pārstādīt. Mums abiem nācās iziet cauri dzīves skolai, lai saprastu, ka pirmajā gadā pēc iestādīšanas smiltsērkšķi ir obligāti jālaista. Tie regulāri arī jāapgriež, lai neizaugtu pārāk lieli koki. Nevajag lietot arī nekādus minerālmēslus,” stāsta Dace. Viņa novērojusi, ka ziemā smiltsērkšķu mizu iecienījuši meža zvēri, bet, ienākoties oranždzeltenajām odziņām, šogad pieredzēts īsts kraukļu un citu putnu uzlidojums.
Pēc profesionāla smiltsērkšķu audzētāja padoma Dace un Uldis raudzījuši Engurē. Tur iegādāti arī dažādu šķirņu smiltsērkšķu stādi. “Liekņos” šobrīd sakņojas šķirne ‘Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja’, ‘Marija’, kam ir mazāki ērkšķi un auglīši – saldāki, bet vīrišķo pusi stādījumā pārstāv šķirne ‘Lords’. “Diemžēl šķirnei ‘Lords’ īpaši nepatika mūsu izvēlētā platība, jo gan augsnes, gan klimata ziņā mēs no Engures atšķiramies. Vienīgais labums, ka vīrišķajiem smiltsērkšķiem stādījumā nav jābūt daudz. Pietiek ar dažiem, lai apputeksnētu ‘Marijas’,” saka D.Lūse. Pirmās ogas ienākušās trešajā gadā, bet ceturtajā jau raža bijusi krietni lielāka.“Tā kā sākumā vēl nezinājām, vai mums viss izdosies, smiltsērkšķu stādījumu nodēvējām par “cerību pļavu”,” stāsta Dace.
Sava klientūra
Pērn gatavota ne tikai sula, bet arī smiltsērkšķu vālītes. Tas nozīmē, ka tiek nogriezts zars ar visām košajām ogām. Arī tās saldētas. “Pēc atkausēšanas smiltsērkšķu sulu ieteicams izlietot ilgākais nedēļas laikā, jo tad tā saskābst. Arī zaru vālītes pēc izņemšanas no saldētavas vēlams noberzt pirmajā pusstundā, jo pēc tam ogas kļūst mīkstas,” iesaka Dace. Saimniekiem jau ir izveidojies savs klientu loks. “Pagaidām uz lieliem tirgiem sulu nevedam, jo tad ir nepieciešamas dažādas atļaujas. Esam apņēmušies šajā ziemā to visu sakārtot, lai varētu sulu piedāvāt arī tirgū. Kad sāks simtprocentīgi ražot viss stādījums, būs jādomā, kur pārdot sulu,” stāsta saimniece.
D.Lūse aktīvi interesējas un meklē iespējas tam, kur un kā varētu izmantot to, kas paliek pāri pēc tam, kad ir izspiesta sula. “Pagaidām man vēl nav risinājuma. Zinu, ka ir smiltsērkšķu audzētāji, kas sadarbojas ar firmām, kas ražo kosmētiku, jo sākotnēji smilts-ērkšķus arī audzēja šim mērķim. Tad atklāja, cik vērtīga ir sula, tā, piemēram, regulē un normalizē cukura līmeni cilvēka organismā,” izzinājusi Dace.
Šobrīd smiltsērkšķu stādījumu saimnieki palielināt neplāno, jo ražas novākšana ir darbietilpīgs process, ar kuru jātiek galā mēneša laikā, lai gan saimnieki uzskata, ka plašāka tirgus iekarošanai to vajadzētu darīt.
