Gulbeniete Vēsma Priedeslaipa vairāk nekā 20 gadus audzē gladiolas. Šobrīd viņas dārzā krāšņi zied apmēram 30 šķirnes, bet savulaik to bijis vairāk nekā 70.
Gulbeniete Vēsma Priedeslaipa vairāk nekā 20 gadus audzē gladiolas. Šobrīd viņas dārzā krāšņi zied apmēram 30 šķirnes, bet savulaik to bijis vairāk nekā 70.
“Bija laiks, kad gladiolu, īpaši to sīpolu, audzēšana bija neliels ģimenes bizness. Gladiolu sīpolus nodevām veikalā “Aromāts”, no kurienes tos sūtīja uz Krieviju,” atceras puķkope. Tagad gladiolas viņa kopā ar vīru audzē pašu un citu priekam. Katru pavasari Vēsma iegādājas kādu jaunu gladiolu šķirni un ar nepacietību gaida, kad puķe uzziedēs. Viņa stāsta, ka mājās iekārtota speciāla klade, kurā aprakstītas visas iegādātās šķirnes.
Ilgajā gladiolu audzēšanas laikā Vēsma ielāgojusi arī, kā labāk uzglabāt gladiolu sīpolus, lai pa ziemu tie pārāk nesažūtu, nesapelētu vai arī tos nebojātu lielākais to ienaidnieks – tripsis.
Puķkope agrāko šķirņu gladiolas jau esot izrakusi, bet vēlākās vēl krāšņi ziedot.
“Pēc izrakšanas gladiolu sīpolus noskaloju. Pirms tam līdz ar sīpolu nogriežu puķes kātu. Ja kātu pilnībā nenogriež, tad pavasarī, kad sīpols sāk dzīt asnu, rudenī atstātā kāta daļu ir grūti nolauzt un var nolauzt arī asnu. Sīpolus vispirms nedaudz apžāvēju vējā, tad turpinu žāvēt telpās, tos novietojot plīts tuvumā vai uz mūrīša, tikai tas nedrīkst būt karsts. Apmēram pēc mēneša sīpoli ir izkaltuši un tiem viegli atdalīt saknes. Pēc to notīrīšanas gladiolu sīpolus salieku kastītēs, kuras novietoju mazliet vēsākā telpā. Telpa nevar būt pārāk auksta, jo tad sīpoli var sasalt. Kad dzīvoju laukos, mums bija sauss pagrabs un kastes ar sīpoliem pa ziemu glabāju pagrabā,” stāsta Vēsma. Viņa atgādina, ka tad, ja pagrabs ir mitrs, tas nav piemērots sīpolu glabāšanai, jo tie mitrumā sāk pelēt. Audzētāja savulaik pārliecinājusies, ka arī daudzdzīvokļu māju pagrabos var glabāt sīpolus.
“Zinu cilvēkus, kas kastes ar gladiolu sīpoliem novieto skapjaugšā, bet es gluži pretēji – uz grīdas, kaut ko paliekot apakšā, jo no grīdas ziemā vienmēr nāk aukstums. Ziemā dažkārt pārbaudu sīpolus, vai tie nav sākuši pelēt. Kad ir pienācis marta vidus, tad gan kļūstu rosīga un pārliecinos, vai sīpoli jau nedzen asnus. Ja tie ir parādījušies, tad notīru gladiolu sīpolus, tos sagatavojot stādīšanai. Ja tomēr kāds sīpols ir sapelējis, to neizmetu, tikai notīru pelējumu,” stāsta Vēsma.
Ir gadījies, ka vienu otru gladiolu sīpolu sabojā to lielākais ienaidnieks tripsis. No tripša bojātajiem sīpoliem gan esot jāatvadās.
“Bieži vien ir arī tā, ka rudenī, izrokot gladiolas, to sīpoli ir skaisti, bet pavasarī atklājas, ka daļa ir kļuvuši brūni – tātad bojāti. Pēc padoma esmu vērsusies pie agronoma, kas ieteica gladiolu sīpolus pavasarī kodināt, bet pagaidām to nedaru, jo katru gadu mainu gladiolu stādīšanas vietu. Ja vienu gadu dobē augušas gladiolas, otrā gadā šajā dobē, piemēram, sēju burkānus un tamlīdzīgi, tāpēc atsakos no jebkādas ķīmijas pielietošanas. Dažādas slimības tiek ievestas ar puķu sīpoliem, kas importēti no Holandes. Arī šogad pavasarī vajadzēja izmest vairākus importētos sīpolus. Latvijā selekcionētās gladiolu šķirnes ir daudz neuzņēmīgākas pret dažādām slimībām,” uzskata gladiolu audzētāja.
Viņa stāsta, ka abi ar vīru priecājoties par visām puķēm, tāpēc apmēram 0,2 hektāru platībā vieta rasta arī īrisiem, mārtiņrozēm, asterēm, dienziedēm un citām puķēm.
Gladiolas audzē arī Lilija Mašņika. Viņa to sīpolus atšķirībā no Vēsmas glabā kastēs, kurās iebērta kūdra. Kastes tiekot novietotas vēsumā. L.Mašņika uzsver, lai gladiolu sīpolus pa ziemu glabātu kūdrā, tie vispirms ir ārkārtīgi rūpīgi jāizžāvē.
