(Turpinās no 15.aprīļa)
Vēlējos nofotografēties kopā ar bibliotekāri, bet – viņa nemanāmi bija pazudusi. Acumirklī noslēpās arī abi apmeklētāji – viens aiz avīzes, otrs – laukā pa durvīm. Palika vien pamests portfelis, salmenīca, gumijas basenes, senas grāmatas, plaukti, vēl joprojām pēcpusdienā neieslēgts dators un virkne neatbildētu jautājumu. Varbūt nākamreiz man izdosies uzzināt ko vairāk.
Vinērija
Vīnogu audzēšana Kiprā ir ļoti sena, – ziņas par pirmo vīnu ir 4000 gadus senas. Uz salas tiek audzētas ap 100 vīnogu šķirnes, un divas no tām – ‘Mavro’ un ‘Xynisteri’ – veido 80 procentus no ražas. Vairumā vīnogas tiek audzētas tikai Limasolā, Pafosā un Trodosa nogāzēs.
Vīnogu novākšanas laiks ir septembris – oktobris. Tad tās tiek vestas uz rūpnīcām, kur nonāk spiedēs (katrā pa 25 tonnām). Šajā procesā pārpalikumu nav – lakstus apēd kazas, bet no raudzēšanas procesā iegūtajiem biezumiem iegūst mēslojumu.
Vīna raudzēšana ilgst 3-4 nedēļas, parasti centrifūgās zem spiediena. Tikai pēc divu trīs gadu noturēšanas vīnu salej 0,75 l pudelēs, tomēr arī tad vīns vēl nav gatavs – to vēl glabā divus līdz trīs gadus. Vīna gatavošanas procesa aplūkošanai tuvplānā izvēlamies Sterna vinēriju, nelielu un privātu uzņēmumu, kur gatavo baltos un sarkanos sausos un pussausos vīnus. Saistoša ekskursija pa nelielo vinērijas muzeju uzskatāmi parāda seno vīnogu audzēšanas un vīna tapšanas procesu, sākot no pirmapstrādes laukā līdz pat primitīvai vīna raudzēšanas iekārtai. Īpašs aromāts un noskaņa valda nelielajā vinērijas pagrabiņā, kur uz apsūbējušo pudeļu uzrakstiem manām 40, 50 gadus senas norādes.
Pašlaik nelielajā vinērijā tiek ražotas ap desmit vīna šķirnes un produktā tiek pārvērstas arī vīnogu drabiņas – no tām tiek gatavots līdz pat 52 grādus stiprs degvīns Zivanja, kas Kiprā ir ļoti iecienīts.
Degustāciju zālē katram apmeklētājam tiek piedāvāts nogaršot visas Sterna vīnu šķirnes, kā arī dažāda stipruma degvīnu. Kiprieši ir iecienījuši šo vīnu un lieto to gan vasarā, gan ziemā. Kā redzams, arī tūristi neaiziet tukšām rokām, priekšroku dodot pussausajam “Sterna Rose”. Kādam varbūt šķiet, ka pēc tāda alkohola kvantuma degustācijas reti kurš spēs vēl paiet taisni, tomēr – kopumā tie ir tikai pāris skurbinoši malki, kas, pareizā secībā pasniegti un ar atbilstošām uzkodām, neko ļaunu nevar izdarīt. Ja nu vienīgi patukšot kādu naudas maciņu, mudinot iegādāties pāris kastes labi noturēta vīna.
Protams, gadoties arī tādi, kas no viena malka neko daudz nesaprotot un garšojot vēl un vēl, līdz beidzot patstāvīgi nespējot aiziet no galda, bet tādu neesot daudz. Lielākā daļa iegādāto vīnu malko mājās.
Par savu Kipras vīnu dēvēju Trodosa kalnos gatavoto un laikam jau populārāko un vissenāko vīnu Kiprā Komandoria, kuru Ričards Lauvassirds nosaucis par “karaļu vīnu un vīnu karalieni”. Leģenda stāsta, ka Komandoria bijis vienīgais vīns Ričarda un Navārijas princeses Berengarijas kāzu mielastā. Bet Markam Antonijam tas tik ļoti atgādinājis Kleopatras skūpstus, ka viņš savai leģendārajai mīļotajai uzdāvinājis visu Kipru.
Par Komandoriu savulaik rakstījis arī Hēsiods. Savā grāmatā „Darbi un dienas” viņš devis pat diezgan precīzu šī saldā deserta dzēriena pagatavošanas recepti: “Vīnogu ķekaru paturēt saulē desmit dienas un desmit naktis, tad vēl piecas – ēnā, un vēl astoņas – krūkā.”
Mūsdienās šī dzēriena gatavošana arī ir īpaša un patiešām – diezgan tuva Hēsioda minētajai pamācībai. Vīnogas vispirms vītina uz klūgām, tad 10-12 dienas iztur saulē, līdz tās kļūst līdzīgas rozīnēm. Tad izspiež. Rodas salda sula, kuru raudzē. Rezultātā no 5 kg vīnogu rodas litrs vīna. To uzglabā ozolkoka mucās vismaz divus gadus, tad dod degustēt valsts komitejai. Ja vīns degustatoriem garšo, tie izraksta atļauju pārdošanai.
Vīna festivāls
Septembra beigās Kiprā Limasolā notiek vīna festivāls, tā devīze „Dzer vīnu un baudi dzīvi”. Svētki ilgst desmit dienas. Dalības maksa ir tikai 5 EU, bet bērniem līdz 12 gadiem – 50% atlaide. Ieejas biļete dod tiesības vīnu dzert neierobežotā daudzumā. Vēl vienīgi pa 1 EU jānopērk simts gramu glāzīte, lai vakara gaitā to regulāri uzpildītu.
Pirmie vīna svētki Limasolā notika 1961.gadā, un to panākumi lika pieņemt lēmumu šādus svētkus rīkot katru gadu. No tā laika augusta beigās – septembra sākumā Limasolas centrālajā parkā katru vakaru pulcējas ap 15 tūkstoši cilvēku, kuri vēlas pagaršot visas Kipras vīnu šķirnes.
Šajos svētkos apmeklētājiem teorētiski ir iespēja nogaršot visus Kipras vīnus, bet praktiski tas nav iespējams. Vīnu dzert iespējams tieši no mucām un tik, cik lien. Kā pamanīts, 300 litru muca tiekot iztukšota pusstundas laikā. Daudzi briti un somi speciāli ņem atvaļinājumus, lai šajā laikā būtu Kiprā un varētu piedalīties šajās bakhanālijās. Jaunie svētku apmeklētāji pulcējas ap lielajām svaigo vīnu mucām, gardēži savukārt meklē jaunas garšu buķetes un retas šķirnes, kas praktiski netiek pārdotas Kiprā, jo tiek izgatavotas nelielās partijās eksportam. Pieņemts uzskatīt, ka festivāla viesi sāk brīvi sarunāties grieķiski, jo ir zināms uzskats, ka Kipras vīni nereibina – tie uzjautrina.
Uz jautājumu: „Kur tad piedzērušie?” atbilde skan: „Piedzērušo nav!”. Pa kādam vairāk sareibušam gan pamanāms, bet jebkurš no vietējiem pratīs izskaidrot, ka kipriešiem vīna pagatavošana un lietošana ir vesela filozofija. Vietējie iedzīvotāji šo procesu sauc par „Vidusjūras vēsmu, karsto saules staru, gaisa dzidruma, debesu ziluma un Kipras burvības ieliešanos vēnās” un mudina: “Dzer vīnu, lai garāks mūžs!”
Šajos svētkos neiztiek arī bez politiķu uzrunām, bez aktieriem un teātra, dziesmām un mūzikas, krāšņa ikvakara salūta. Uzkodas var iegādāties daudzās ielas kafejnīcās. Pie jēra gaļas šašlika var iegādāties arī stiprāku dzērienu.
(Turpmāk – vēl)
