Trīs brāļi gulbenieši – Edijs, Edgars un Jānis Bites – ir pārliecināti, ka, ja būtu arī māsa, viņa traucētu, jo meitenēm esot citāda domāšana nekā zēniem.
Trīs brāļi gulbenieši – Edijs, Edgars un Jānis Bites – ir pārliecināti, ka, ja būtu arī māsa, viņa traucētu, jo meitenēm esot citāda domāšana nekā zēniem. Brāļi sevi drošsirdīgajiem musketieriem nepielīdzina, lai gan bilst, ka vienā otrā gadījumā līdzību esot daudz.
Uzreiz pamanāms, ka trijotnē galvenais toņa un rīcības noteicējs ir 18 gadus vecais Edijs, kurš šobrīd mācās Cēsu mūzikas koledžā kordiriģēšanas klasē. Vidējais brālis Edgars, kam ir 15 gadu, Ediju dēvē par smukulīti, bet jaunākais Jānis atzīst, ka esot labi atrasties divu vecāko brāļu aizstāvībā.
Katram brālim ir citādāks raksturs, bet visus trīs vieno mīlestība, kas pieder mūzikai. Stāstot par to un nākotnes iecerēm, ar vārdiem neskopojas Edijs, kuru ik pa brīdim papildina Edgars, bet Jānim atbildei pietiek ar vienu vai dažiem vārdiem.
Edijs nākotni saista ar kori un džezu
Šobrīd Ediju Gulbenē sastapt grūti, jo pēc pamatskolas un Gulbenes mūzikas skolas kora klases absolvēšanas viņš iestājies Cēsu mūzikas koledžā kordiriģēšanas nodaļas 2.kursā. Ar mūziku puisis ir draugos kopš bērnības. Mācīties Cēsīs viņam ieteikusi mūzikas skolas direktore Austra Veikšāne.
“Nenožēloju, ka paklausīju. Aizbraucu uz koledžu, lai iesniegtu dokumentus, un man uzreiz piedāvāja kārtot iestājeksāmenus mūzikas teorijā, klavierspēlē un diriģēšanā. Īpaši gatavojies nebiju, bet koledžā uzņēma. Ieskaitot šo mācību gadu, jāmācās vēl trīs, pēc tam gribu studēt Mūzikas akadēmijā,” Edijs stāsta.
Koledžā vispirms vajadzējis apgūt diriģēšanu, tad ļauts stāties koledžas kora priekšā. Puisis nenoliedz, ka sākumā juties nedroši, bet pamazām pieradis. Visgrūtāk apgūstamais mācību priekšmets viņam joprojām šķiet mūzikas teorijas.
“Ja es cītīgāk mācītos, iespējams, tā nebūtu. Nav viegli tik jaunam diriģēt koledžas kori, bet ir mums vien zināmi noslēpumi, kā tos, kas smejas, savaldīt,” saka Edijs.
Edijs atrod laiku ne tikai mācībām. Kopā ar citiem puišiem viņš kādā grupā spēlē klavieres. Galvenokārt izvēloties džeza skaņdarbus. Tā vislabāk esot iespējams izjust atšķirību starp klasisko, kora mūziku un džezu. Spēlēšanas manierē viņš nemēģinot līdzināties kādam ievērojamam džeza mūziķim. “Uzskatu, ka tāds, kāds esmu, esmu vienīgais,” Edijs apņēmies šo pārliecību nemainīt.
Uzraksta dziesmu jauktajam korim
Jaunietis atzīstas, ka agrāk esot bijis cītīgāks un mēģinājis arī pats sakomponēt kādu melodiju, bet tagad pēdējo dziesmu esot uzrakstījis apmēram pirms pusgada.
“Saceru arī tekstu. Manas agrāk rakstītās dziesmas ir skanējušas Gulbenē un Cēsīs. Esmu uzrakstījis kompozīciju zēnu korim. Tā ir veltīta Ziemassvētkiem. Skaņdarbu esmu nolēmis dāvināt Gulbenes mūzikas skolas zēnu korim. Labprāt viņiem to palīdzētu apgūt. Esmu sapratis, ka man patīk rakstīt dziesmas korim,” stāsta Edijs.
Lai rakstītu dziesmu, esot jābūt noskaņojumam to darīt. Ja Edijs esot noskumis, arī dziesmas teksts un melodija izdodoties skumja, ja jautrs – tas izpaužoties arī kompozīcijā.
Edijs ļaujas nākotnes sapņiem. Viens sapnis saistās ar darbu radio korī. To puisis ne tikai vadītu, bet arī pats tajā labprāt dziedātu.
Edgars apņēmies iet brāļa pēdās
Arī Edgars mācījies Gulbenes mūzikas skolas zēnu kora klasē, ko uzskata par noteiktu savas dzīves posmu. Vēl atliekot absolvēt Gulbenes ģimnāzijas 9.klasi, lai tad mēģinātu iestāties Cēsu mūzikas koledžā kordiriģēšanas nodaļā.
“Iešu Edija pēdās, jo, manuprāt, tas, ko viņš mācās, ir interesanti un saistoši,” prāto Edgars. Neesot bijis grūti apvienot mācības mūzikas skolā un vispārizglītojošajā skolā, tikai vajadzējis ievērojami vairāk strādāt. Bijis periods, kad domājis, ka mūzikas skolu vairāk neapmeklēšot, tomēr esot ticis tam pāri.
“Piecus gadus biju izturējis, vajadzēja izturēt arī atlikušos divus. Lielākās grūtības sagādāja mūzikas teorija, kas šķita neinteresanta. Iekšēji sevi pārliecināju, ka bez tās nevar iztikt,” stāsta Edgars. Viņš reiz mēģinājis kaut ko sacerēt, bet drīz vien sapratis, ka tas nepadodas. Laikam jau visiem komponēt neesot lemts. Pusaudzis pārliecināts, ka cilvēkam jādara tas, kas viņam padodas. Brāļi lai komponējot, viņš palīdzēšot koriem apgūt viņu kompozīcijas. “Ja neizvēlētos mūziku, tad pēc 9.klases turpinātu mācības Gulbenes 2.vidusskolas biznesa klasē,” Edgaram zināms arī šāds izglītības modelis, bet šobrīd – tas esot katram gadījumam.
Jānis – trīs dziesmu autors
Vislepnākais no brāļiem šobrīd jūtas Jānis, kurš esot sacerējis vismaz trīs dziesmas. Cik vēl melodiju tapšot, zēns nezinot. Atšķirībā no Edija, dziesmām tekstus viņš nerakstot, bet sameklējot kādu dzejoli, kas pašam patīk vislabāk. Viena dziesma ir par Gulbeni. Jānis nenoliedz, ka labprāt kopīgi ar brāļiem piedalītos jaunas kompozīcijas radīšanā, bet tā esot nākotnes iecere. Pēc diviem gadiem puisis absolvēs Gulbenes 2.vidusskolas 9.klasi, bet nav izlēmis, ko darīs turpmāk.
“Varbūt sekošu brāļiem, varbūt izvēlēšos kaut ko pavisam citu. Kad biju mazāks, tad pa galvu rosījās dažādas domas. Tās visas vairāk vai mazāk saistījās ar mūziku. Tagad esmu sācis šaubīties,” domīgi bilst Jānis.
Viens – par visiem, visi – par vienu
Brāļi stāsta, ka respektējot cits cita uzskatus, tāpēc iztiekot bez strīdiem.
“Ja ir tādi brāļi kā mēs, labāk nevar vēlēties. Problēmu nav. Dažkārt ir gadījies arī strīdēties, bet ātri salīgstam mieru,” saka Edijs.
Visi atzīstas, ka esot arī kopīgu nerātnību autori. Par vienu nedarbu neviens nezinot. Blēņu autors parasti esot Edijs, kā jau vecākais. “Mēs, jaunākie, nedrīkstējām nepaklausīt, Edija vārds bija noteicošais. Vienīgi tad, ja vecāki viņu rāja, arī mums ar Jāni tika sava tiesa, bet tas netraucēja aizstāvēt citam citu,” saka jānis
Brīvajā laikā brāļi labprāt klausoties mūziku. Edijam patīkot roks un džezs, bet Edgars šobrīd galvenokārt klausoties krievu estrādes melodijas. Jānis piemērojoties brāļu mūzikas gaumei.
Nākotni saista ar Gulbeni
Gulbene jauniešiem ir dzimtā pilsēta, kas paliks atmiņā arī tad, ja darba gaitas aizvedīs citur. Tomēr Edijs iecerējis, ka pēc koledžas beigšanas, iespējams, atgriezīsies Gulbenē, lai strādātu Gulbenes mūzikas skolā par pedagogu, turpinot mācīties neklātienē augstskolā. Arī Edgars pieļauj, ka varētu kādu laiku strādāt Gulbenē, bet tas nenozīmējot, ka visu mūžu. Jānim vēl esot daudz laika, lai izdomātu, kā rīkoties, kad būšot pietiekami izglītots. Labākās domas rodoties pēdējā brīdī. Edijs un Edgars nenoliedz, ka dienās vēloties kļūt par cilvēkiem, ko visi pazīst, ciena un pamana, sakot, lūk, tur aiziet ievērojamais dirients vai citas profesijas pārstāvis. Viņi apzinās, ka tas būs atkarīgs tikai no neatlaidīga un cītīga darba.
