Naktīs gulbenietis Rihards Plešanovs redzot krāsainus sapņus, kuros ne reizi neesot spēlējis klavieres, ne arī dzirdējis mūziku. Klavierspēle viņam ir ikdiena.
Naktīs gulbenietis Rihards Plešanovs redzot krāsainus sapņus, kuros ne reizi neesot spēlējis klavieres, ne arī dzirdējis mūziku. Klavierspēle viņam ir ikdiena. Tā Rihardam sagādājusi gan slavas brīžus, gan momentus, kad sirds aiz satraukuma kāpusi pa muti laukā, kad pēc neizdošanās asaras pašas skrējušas pār vaigiem. Arī viņa māsa Aiga iemīlējusi klavierspēli un kopā ar brāli piedalījusies 3. starptautiskajā jauno pianistu konkursā.
“No 27. jūnija līdz 4.jūlijam Jūrmalā Rihards ar māsu Aigu piedalījās 3. Starptautiskajā jauno pianistu konkursā. Tajā piedalījās pianisti no Latvijas, Polijas, Lietuvas, Tatarstānas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Igaunijas un Kazahstānas. Konkurss notika trijās grupās – “A” (no 8 līdz 12 gadiem), “B” (no 12 līdz 15 gadiem) un “C” (koledžu vecums). Lai tiktu uz šo konkursu, bija nepieciešams izturēt valsts konkursu. Rihards tajā “B” grupā ieguva pirmo vietu, bet Aiga “A” grupā – devīto vietu,” informē Gulbenes mūzikas skolas klavierklases skolotāja Inga Kalniņa.
Viņa norāda, ka konkurence bijusi milzīga. “Aiga startēja ar pirmo kārtas numuru. Obligāti bija jāspēlē Mocarta, latviešu komponista skaņdarbs un viens pēc izvēles. Mazajiem dalībniekiem vajadzēja uzstāties ne mazāk par 12 minūtēm, bet Riharda grupai – no 15 līdz 20 minūtēm. Bērniem ar katru gadu uzlabojas spēlēšanas virtuozitāte, arī koncertu programmas ir tik sarežģītas kā kādreiz konservatorijā, tādēļ sasniegums jau ir būt šādā konkursā. Katra sniegums bija trīs, četras klases augstāks par apgūstamo vielu. Gan Rihards, gan Aiga spēlēja labi. Rihards ieguva atzinību un skatītāju simpātiju. Tikai ceturtdaļpunkts viņu šķīra no finālistiem,” stāsta I. Kalniņa.
Vēlējies spēlēt ar orķestri
Riharda mamma Ligita Plešanova stāsta, ka viņš pirms konkursa daudz strādājis. “Vasaru viņš vēl nav izjutis. Jūnijā gatavojās konkursam. Neticami, bet vēl ne reizi līdz Jūrmalas konkursam viņš nebija peldējies. Katru dienu Rihards pie klavierēm pavada sešas stundas. To neviens nav uzspiedis. Viņš pats jūt, ka tieši tik ir vajadzīgs, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Gadās, ka kādreiz spēlē nedaudz mazāk, un tad viņam ir sirdsapziņas pārmetumi, ka nav visu izdarījis līdz galam,” saka mamma.
Tādēļ netikšana finālā Rihardam esot bijusi nedaudz sāpīga. “Tas, ka valsts kon kursā biju ieguvis pirmo vietu, ļāva nedaudz cerēt, ka arī starptautiskajā konkursā ies labi. Arī atzinība ir laba, un būt pirmajam aiz sešu finālistu svītras nav nemaz tik slikts rezultāts,” saka Rihards. Bet jaunajam pianistam sirds sāpējusi pavisam par ko citu, par ko viņa vienaudži būtu vismazāk uztraukušies. Finālistiem bija iespēja spēlēt koncertu ar orķestri. Tas viņam nozīmējis daudz. To arī bija gaidījis. Bet dāvanas – atzinības raksti un “Tele 2” dāvātais “Ericsson” mobilais telefons – tāds nieks vien esot, ar ko nemaz nevajag lepoties.
Satraukumu izjūt vienmēr
Rihards nenoliedz, ka jūt satraukumu, spēlējot gan lielos koncertos, gan arī nelielās pašmāju uzstāšanās reizēs. “Atbildība ir vienlīdz liela. Kad spēlēju mūzikas skolā, draugi un pedagogi no manis jau kaut ko gaida, tādēļ nevēlos, lai viļas, un es cenšos, lai sniegums būtu labs. Lielos koncertos uztraukums pāriet brīdī, kad esmu apsēdies pie klavierēm. Pirms tam gadās visādi. Svīst rokas, dauzās sirds. Vienmēr līdzi ir dvielis, kurā noslaucīt mitrās rokas. Citreiz, ejot līdz klavierēm, neatceros, kā sākās skaņdarbs. Bet, tiklīdz pie tām apsēžos un koncentrējos, pirksti paši sameklē vajadzīgos taustiņus,” stāsta Rihards.
Visu uztver vienlīdz nopietni
Mamma atzīst, ka Rihards esot vispusīgs. “Patīk spēlēt kompjūterspēles, lasīt grāmatas, klausīties mūziku. Rihards visas mācības un uzdevumus uztver vienlīdz nopietni. Saku, ka tā nevar. Nekad dzīvē nevar izdarīt visu pietiekami labi. Ir jādod kādai lietai priekšroka. Citreiz domāju, vai bērns spēj izturēt tik lielu darbu, atbildību un nopietnu attieksmi pret lietām, ko dara. Ar Aigu ir citādāk. Viņa dzīvo kā bērns, tikai labprāt spēlē klavieres. Rihards mūziku tver nopietnāk,” atzīst Ligita.
Viņa smej, ka ģimenē ir trīs trakie. “To var izturēt tikai tad, ja ir vienādas intereses, vaļasprieki. Es ar Rihardu jau kopš piecu gadu vecuma esmu sēdējusi pie klavierēm. Katru noti un takti esam kopā izspēlējuši. Tikai ar emocijām viņš ir sasniedzis labos rezultātus. Viņš ir pārlieku jūtīgs. Arī darba spējas viņam ir apbrīnojamas. Tagad, kad viņš mācās jaunu skaņdarbu, muzikālā ziņā dodu kādu padomu. Tad Rihards atteic: “Pamēģini pati!” Jā, tad man tiešām būtu jāpiesēžas un jāmācās viņa skaņdarbus nospēlēt tehniski,” saka Ligita.
Lepnumam neesot vietas abu sirdīs
Aiga un Rihards Plešanovi atzīst, ka nejūtas lepni par lielajiem sasniegumiem. “Tas atkarīgs no tā, kā bērnu audzina. Ja viņš par katru nieku kļūst lepns un iedomīgs, tas traucē attiecībās ar citiem. Riharda mūzikas skolotāja stāstīja par kādu meiteni, kura kaut ko spēj sasniegt tikai tad, ja mamma viņai pērk prasīto. Līdz ar to visi panākumi ir pirkti. Domāju, ka tad jau Rihardam man būtu jānopērk automašīna. Viss, ko viņi dara, tiek darīts pašu priekam. Ar smagu darbu. Tādēļ arī viņos nav ne lepnības, ne iedomības,” uzskata Ligita.
Mammai grūti pārdzīvot koncertus
Ligita atzīst, ka katrs koncerts, ko sniedz bērni, viņai ir dubultsmags. “Aiga no manis pārņem visas emocijas. Viņa sliktāk nospēlē tad, kad esmu blakus un klausos. Tādēļ koncertā, kad spēlē Aiga, mēģinu iziet laukā un nemaz neklausīties. Savukārt Rihardam mana klātbūtne palīdz. Man pašai nervi netur, un eju laukā un klausos aiz durvīm. Programmas ir garas – līdz 20 minūtēm. Pa to laiku esmu izjutusi dažādas emocijas. Dzirdējusi katru skaņu,” saka Riharda mamma.
Jau 1. augustā Rihards ar Aigu dosies uz Latvijas mūzikas svētkiem Madonā. Cilvēki viņus mīl. Klausās un brīnās, ka tik mazā cilvēkā mīt tik milzīgs talants.
Fakti
Rihards Plešanovs klavieres spēlē kopš piecu gadu vecuma.
Katru dienu nodarbībās pavada sešas stundas.
Vasarā piedalījies Starptautiskajā jauno pianistu konkursā. Valsts konkursā ieguvis 1., starpvalstu konkursā – 7. vietu.
