Gulbenē Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru Brāļu kapus pavasarī turpinās atjaunot Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācija sadarbībā ar pašvaldību.
Gulbenē Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru Brāļu kapus pavasarī turpinās atjaunot Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācija sadarbībā ar pašvaldību.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka informē, ka darbs uzsākts jau pagājušajā vasarā. “Asociācijas pārstāvji gādā par piemiņas plākšņu atjaunošanu, attīra tās no sūnām. Pašvaldība šajos darbos palīdz tehniski, ja ir tāda nepieciešamība. Pašlaik kapus klāj sniegs un darbi nenotiek, taču pavasarī tie atjaunosies,” saka G.Stucka.
Laikrakstam neizdevās sazināties ar minētās asociācijas prezidentu Adu Adujevu. G.Stucka informē, ka darbu veicēji plāno Gulbenes Brāļu kapus sakārtot līdz 8.maijam, kad svinam Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Savukārt Krievijā 9.maijā svinēs 60.gadadienu, kopš uzvaras Otrajā pasaules karā.
Gulbenē, Spārītes parka malā, Brāļu kapi ir izveidoti sešdesmito gadu beigās. Te apglabāti vairāki simti kritušo karavīru. Uz Brāļu kapiem ved aleja, kuras malās zaļo tūjas. Kapu teritorijā ir vairākas masu kapu vietas, tās klāj zāle. Piemiņas plākšņu rindā granītā ir iegravēti apglabāto cilvēku vārdi. Brāļu kapos atrodas pieminekļu memoriāls – karavīrs, raudošā māte un sieviete ar bērniņu. Mūžīgā uguns te vairs nedeg.
Brāļu kapu komitejas pārstāvis Arnis Āboltiņš laikrakstu informē, ka Latvijā ir aptuveni 400 apbedījumu vietu, kuros atdusas Otrajā pasaules karā kritušie Padomju armijas karavīri. 1994.gadā ar Krieviju noslēgtais starpvalstu līgums paredz, ka Latvijā kopj un rūpējas par Brāļu kapiem. Tas nozīmē zāles appļaušanu, lapu kasīšanu, taču līgums neparedz šo apbedījumu vietu atjaunošanu. Daudzviet šīs piemiņas vietas izskatās bēdīgi. Tās pašvaldības, kas panāk vienošanos ar Krievijas vēstniecību Latvijā par Krievijas puses daļēju finansiālu līdzdalību Brāļu kapu atjaunošanā Latvijā, galvenokārt to paveic pēc pašu iniciatīvas, tā norāda A.Āboltiņš. Ar Krieviju pagaidām Latvijai vēl nav atsevišķa līguma par karavīru apglabāšanas vietu aizsardzību.
