Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem nepatīk pārsteigumi. Tādi lieli un kardināli. Ilgi nezināju, kāpēc, bet pēc dalības nometnē, kad atteicos piedalīties psiholoģiskajā spēlē, kur viens no pāra staigā ar aizvērtām acīm, bet otrs šo “aklo” vada, man viss tapa skaidrs – esmu pieradusi visu kontrolēt, bet šādi man šī iespēja tiek atņemta. To ir veicinājis tas, ka es vienmēr esmu bijusi par kaut ko vai kādu atbildīga. Un nu esmu iesaistījusies mazā avantūrā, kas ir pilnībā pret maniem principiem.
Pirms kāda laika man piezvanīja meitas draudzene un pajautāja, kad es lidošu pie meitas. Ņemot vērā, ka šogad jūnija lielāko daļu mēs pavadījām kopīgā ceļojumā, tad atbildēju, ka neplānoju vairs šogad kur lidot. Bet mana lielā bērna draudzenes ilgas pēc viņas bija tik lielas, ka pēc pāris stundām es jau biju nopirkusi biļetes. Padevos viņas lūgumam neko neteikt meitai, bet ierasties pie viņas kā lielajam pārsteigumam.
Jo tuvāk nāk lidojuma datums, jo grūtāk ir noslēpt to, ka drīz tiksimies. Ļoti jākontrolē, ko es runāju, ko stāstu, jo nejauši izpļāpāties ir tik viegli, bet esmu apsolījusi, ka klusēšu. Protams, viņas ģimene zina, ka mēs atlidosim, arī viņi ir iesaistīti lielajā noslēpumā – mēs esam tāda mazo sazvērnieku bandiņa.
Priecājos, ka mans bērns ir gluži pretējs man – viņa priecājas par pārsteigumiem, un man nedraud gara izskaidrošanās. Pat ja meita būtu pilnīgi mana kopija, tad fakts, ka atbraukusi draudzenīte, visu izlīdzinātu un man tiktu piedots.
Mēs esam tik dažādi – vienam patīk pārsteigumi, otram ne. Kāds priecājas par lielu sārtu rožu pušķi, citam tas liekas nevērtīgs naudas ieguldījums un to aizstāj ar ko lietderīgāku. Katram ir sava vērtību sistēma, tā ielikta mūsos jau bērnībā. Ir labi, ja satiekas cilvēki, kuriem tās sakrīt.
Izbaudīsim krāsaino rudeni – tā ir vērtība mums visiem!
