Ikviens autovadītājs, braucot pa rajona ceļiem, ne vienu reizi vien nodomā, ka ceļi ir sliktā stāvoklī, bet tikai retais mēģina cīnīties.
Ikviens autovadītājs, braucot pa rajona ceļiem, ne vienu reizi vien nodomā, ka ceļi ir sliktā stāvoklī, bet tikai retais mēģina cīnīties. Kas vainojams – naudas trūkums vai amatpersonu neizdarība, mēģināja skaidrot “Dzirkstele”.
Beļavas pagasta iedzīvotājs Juris Burķīts ir sašutis, ka rajona 2.šķiras ceļi, īpaši atzīmējot ceļus Jaungulbene – Līgo un Jaungulbene – Tirza, netiek ilgstoši planēti. “Ceļā Jaungulbene – Tirza krūmi ir saauguši tik cieši, ka izmainīties diviem lielākiem transportlīdzekļiem nav iespējams. Kāpēc man ir jāmaksā tāds pats ceļa nodoklis, kā maksā rīdzinieki? Viņi var braukt pa daudz labākiem ceļiem. Es vairākkārt esmu noskrāpējis automašīnu, sasitis spoguli, nemaz nerunājot par mašīnas tehniskajiem bojājumiem,” saka J.Burķīts. Viņam šķiet, ka institūcijas, kas atbildīgas par ceļu uzturēšanu, daudz vairāk naudas tērē algām un citiem izdevumiem, nevis ceļu uzturēšanai.
A/s “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters skaidro, ka visi ceļi tiek planēti. Planēšana esot atkarīga no laika apstākļiem, ceļi tiekot arī pārbaudīti, lai zinātu, kur nepieciešams planēt. “Vasarā tiek plānots izcirst arī krūmus. Krūmu izciršana ir atkarīga no finansu resursiem, ja līdzekļi ir – iespējams tos izgriezt,” norāda L.Aumeisters un piebilst, ka ceļa nodalījuma joslai, kurā nevajadzētu būt krūmiem un kokiem, ir jābūt 9,5 metri, tomēr bieži vien tie ir daudz tuvāk ceļam.
L.Aumeisters atklāj, ka vasaras sezonai ikdienas ceļu uzturēšanas darbiem – planēšanai, bedrīšu remontam, atsevišķu ceļa zīmju nomaiņai, ceļu kopšanas darbiem (ceļmalu appļaušanai, krūmu izciršanai) – ir paredzēti 196 tūkstoši latu. “Šobrīd prioritāte ir melnā seguma bedrīšu remonts, ir jāpārliek arī atsevišķas caurtekas, kuras ir iespējams pārlikt bez ceļa seguma pastiprināšanas. Pēc bedrīšu remonta varēsim sākt plānot līdzekļus pārējo darbu veikšanai,” norāda L.Aumeisters.
Liela problēma 2.šķiras ceļiem ir bojātas caurtekas. Piemēram, ja bojātā caurteka, tad ceļa malā stāvēs ūdens.
“Caurtekas pārlikt nav iespējams līdzekļu trūkuma dēļ. Vienas caurtekas pārlikšana izmaksā apmēram 1000 latu. Virs caurtekām apmēram 50 centimetrus ir jābūt smilts, grants segai, bet reālā situācija ir tāda, ka diezgan daudz caurtekām betona augšpuse ir līdz ar ceļa virsmu, tādējādi tā ir pakļauta sabrukšanai un nefunkcionē normāli. Atsevišķiem ceļiem caurteku pārlikšana neko nedos, nepieciešams apmēram 100 līdz 150 metru posmā pastiprināt ceļa segumu – caurtekas nepieciešams iebūvēt dziļāk, bet tas prasa vēl vairāk līdzekļu,” stāsta L.Aumeisters.
Vērtējot pašreizēju situāciju, L.Aumeisters uzskata, ka ar ikdienas uzturēšanas darbiem nepietiek, lai ceļus uzturētu nemainīgā stāvoklī. “Melnie segumi noveco, tie pasliktinās ar katru gadu. Lai ceļus izdotos uzturēt nemainīgā līmenī, nepieciešami ceļu rekonstrukcijas darbi lielā apjomā. Pagājušajā gadā tika atjaunota virskārta puskilometra garumā ceļa Gulbene – Jaungulbene vienā posmā, šogad plānojam tikpat atjaunot ceļa Gulbene – Balvi vienā posmā, bet tas ir daudz par maz. Ja ņem vērā pašreizējo sabrukušo posmu likvidācijas tempus uz 1.šķiras ceļiem, nepieciešami 39 gadi, lai tos likvidētu, taču jāsaprot, ka pa dažiem gadiem situācija var vēl pasliktināties. Mūsu darbu sarežģīja Autoceļu fonda likvidācija. Lielāka nozīme šobrīd tiek pievērsta valsts galvenajiem ceļiem, bet 1.un 2.šķiras ceļiem līdzekļu ir daudz mazāk. Tas kavē gan plānošanu, gan darbu veikšanu,” spriež L.Aumeisters.
Satiksmes ministrija esot izstrādājusi programmu, kas paredz, ka nākamajos divos gados otrās šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalsta programmā paredzēti 24 miljoni latu, katram reģionam novirzot aptuveni 4 līdz 6 miljonus latu. Valdība esot atbalstījusi Satiksmes ministrijas ierosinājumu 16 gadu laikā valsts otrās šķiras autoceļu remontā ieguldīt 180 miljonus latu. Atbilstoši valdības pieņemtajām pamatnostādnēm autoceļu remonti tiks uzsākti 2006.gadā.
“Dzirkstelei” ir informācija, ka Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers maija beigās viesosies arī Gulbenes rajonā.
