Aizvadītās brīvdienas bijušas raibas. Šoks un dusmas par to, kā atkal mūsu valstī varēja notikt kas tāds! Mesta ēna pār tik augstu finanšu amatpersonu – Latvijas Bankas ilggadējo vadītāju Ilmāru Rimšēvicu. Man arī, godīgi sakot, bija grūti iedomāties, ka I.Rimšēvics, kas vienmēr žurnālistiem pamatoti skaidrojis finanšu lietas, norādījis uz kļūdām politiķiem saistībā ar finanšu politiku, visticamāk, prasti iesaistījies korupcijas ķēdē. Ar interesi gaidīju preses konferenci vakar, kur tiesībsargājošajām iestādēm vajadzēja viest lielāku skaidrību – tur arī apstiprināja, ka I.Rimšēvicu tur aizdomās par kukuļa izspiešanu. Turklāt kukuļa apmērs bijis ne mazāks kā 100 000 eiro! Taču sīkāk ne KNAB, ne policijas pārstāvji tradicionāli nekomentē. Viens gan ir skaidrs – amats Rimšēvicam, visticamāk, būs jāatstāj, bet pēc drošības naudas iemaksāšanas – atkal 100 000 eiro – viņš, iespējams, tiks atbrīvots. Runas par augstas finanšu amatpersonas iesaistīšanos koruptīvos darījumos publiskajā vidē cirkulēja jau pērnā gada nogalē, sociālajos tīklos tika spriests, vai viss notiks pa kluso vai skaļi. Bija skaļi, priekškars nolaidās, un Latvijas simtgades “pasākumi” varēja sākties! Un tā patiesi ir briesmīga “dāvana” Latvijas simtgadē! Pat nav saprotams, kas labi atalgotai, izglītotai un zinošai amatpersonai tā liek rīkoties. Viens no iemesliem, es domāju, ir tā pati nesodāmības sajūta, jo, cik zināms, tad liela daļa šādu kukuļņemšanas gadījumu nav līdz galam pierādāmi un pārsvarā vainīgie tikai nedaudz pasēž cietumā. Acīmredzot uzskata, ka ir vērts riskēt. Kārtējai sazvērestības teorijai, ka kāds speciāli izlicis lamatas Rimšēvicam, lāgā neticu, jo diezin vai tik pieredzējis profesionālis tik viegli tajās iekristu. Nosliecos ticēt izmeklētāju versijai, ko noskaidrojis laikraksts “Diena” – Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kas, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, arī no kredītiestādēm. Joprojām korupcija mūsu valstī ir milzīga problēma. Man bieži ir sajūta, ka 90.gadi atgriežas un neatkarības gadu vispār nav bijis, jo kā gan citādi mēs būtu tik maz ko sakārtojuši un iemācījušies.
