Dzīvnieku ganāmpulku: papildina holandietes ar rumāņu asinīm. Stradu pagasta briežudārzam “Mežsētas” ir sagatavoti vajadzīgie dokumenti, un drīzumā tajā ieradīsies komisija, lai apliecinātu, ka briežu dārzs ir šķirnes briežu audzēšanas saimniecība.
Dzīvnieku ganāmpulku: papildina holandietes ar rumāņu asinīm.
Stradu pagasta briežudārzam “Mežsētas” ir sagatavoti vajadzīgie dokumenti, un drīzumā tajā ieradīsies komisija, lai apliecinātu, ka briežu dārzs ir šķirnes briežu audzēšanas saimniecība.
“Iegūstot šķirnes saimniecības statusu, saņemsim subsīdijas,” stāsta briežudārza “Mežsētas” īpašnieks Imants Pušpurs. Šā mērķa sasniegšanai turpmāk briežudārzs papildināsies ar jaunas šķirnes dzīvniekiem.
I.Pušpurs sola, ka tiks saglabāta arī medību zona. Tajā ievietos dzīvniekus, kas būs sevi pietiekami atražojuši.
“Briežu audzēšana ir ilgtermiņa bizness, jo nenotiek tā, ka šodien ieguldi naudu un rīt gūsti peļņu. Ir vajadzīgi pieci seši gadi, lai varētu sākt runāt par peļņu, bet mēs strādājam tikai trešo gadu,” stāsta I.Pušpurs. Par galveno uzdevumu viņš uzskata dzīvnieku skaita palielināšanu. Ir plānots, ka perspektīvā briežudārzā būs 1000 līdz 1500 brieži.
Atsevišķā aplokā jau divus mēnešus mitinās piecas jaunas briežu gotiņas, kas atvestas no Holandes. Divas ir divus, bet trīs – gadu vecas nākamās briežu mātes.
Briežudārza vadītāja Ināra Kočāne stāsta, ka jaunie dzīvnieki no citiem atšķiroties pēc auguma formas, to figūra esot daudz muskuļaināka, bet apmatojums salīdzinoši tumšāks. Šobrīd viņu ēdienkartē salīdzinājumā ar citiem briežudārza iemītniekiem esot arī vairāk graudu, neizpaliekot arī siens, saknes un kāds kārums, kas vienmēr atrodams briežkopes kabatā.
“Tālo ceļu dzīvnieki pārcieta apbrīnojami labi. Arī uz jauno aploku pēc izkāpšanas no automašīnas furgona devās mierīgā gaitā. Man nebija vajadzīgs ilgs laiks, lai sadraudzētos ar holandietēm, kurās rit rumāņu briežu buļļa asinis, jo vēl jaunās briežu gotiņas ir ārkārtīgi ziņkārīgas. Tagad saprotamies labi,” stāsta I.Kočāne.
Jaunās briežudārza iemītnieces iegādātas jaunas populācijas veidošanai. Nākamajā gadā esot paredzēts iegādāties arī pirmo briežu bulli ar rumāņu asinīm, lai nākotnē iegūtu veselīgus pēcnācējus.
Briežudārza vadītāja Ināra Kočāne priecājas, ka arī pavasarī dzimušie briedīši jūtoties labi. Viņai rudens pusē izdevies saskaitīt 26, bet tagad, kad aplokus klāj sniegs, šķietot, ka mazuļu ir vairāk. Precīzi to varēšot pateikt tad, kad tiem ausīs iespiedīšot krotālijas.
“Briežu mazuļi starp pieaugušajiem dzīvniekiem ir uzreiz pamanāmi. Tos iespējams atpazīt pēc draiskulīgām izdarībām un spurainā apmatojuma,” stāsta I.Kočāne.
Kopumā briežudārza plašajos aplokos tagad mitinoties vairāk nekā 100 dzīvnieku, kas tagad lepojoties ar ļoti skaistiem ragiem. Pavasarī viņi tos nometīšot, tāpēc briežkope apņēmusies ragus savākt maksimāli daudz.
Briežudārzā palielinās ne tikai dzīvnieku skaits, pamazām top arī jauni aploki un darba nepieciešamās ēkas. Pār Pededzes upi ir ierīkots tilts, pa kuru ejot no Gulbenes rajona var nonākt Balvu rajonā. Briežudārza īpašnieks Imants Pušpurs stāsta, ka tilts ir paredzēts konkrētam mērķim. Pa to briežus pārdzīs uz vasaras ganību aplokiem, kas atradīsies Balvu rajona Rugāju pagastā. Vasaras aplokus ierīkos 40 līdz 50 hektāru platībā.
Darbs turpināsies pie briežudārza infrastruktūras sakārtošanas. Vasaras vidū Rugāju pagasta pusē durvis vērs atpūtas māja un pirts. Atpūtnieku ērtībām un brīvā laika pavadīšanai 12 hektāru platībā izveidoti dīķi. Tajos pagājušā gada novembrī ielaisti zušu mazuļi, kas atvesti no Anglijas. Dīķi, kas atrodas Stradu pagasta pusē, paredzēti tikai dzīvniekiem, lai viņi varētu padzerties un karstajā laikā vannoties.
I.Pušpurs bilst, ka, palielinoties dzīvnieku skaitam un pilnveidojoties infrastruktūrai, būs nepieciešami arī papildu darbinieki, kas noteikti būs vietējie pagasta iedzīvotāji.
