Stradu pagasta “Mežsētās” briežu dārzā pagaidām plašākai sabiedrībai staltbriežu govis rādīt izvedušas tikai divus mazuļus. Briežu dārza vadītāja Ināra Kočāne stāsta, ka darbinieki meža aplokos manījuši vēl vienu mazuli.
Stradu pagasta “Mežsētās” briežu dārzā pagaidām plašākai sabiedrībai staltbriežu govis rādīt izvedušas tikai divus mazuļus.
Briežu dārza vadītāja Ināra Kočāne stāsta, ka darbinieki meža aplokos manījuši vēl vienu mazuli. Paredzams, ka mazuļus gaida vēl vairākas briežumātes.
“Mātes mazuļus no meža izveda 6.jūnijā, bet to, ka viņi ir piedzimuši, zinājām daudz ātrāk. To, kad mazuli izvest pie kopējā ganāmpulka, izlemj māte. Viena to dara pēc divām, otra – pēc trijām nedēļām, trešā – pat pēc mēneša. Tas atkarīgs no tā, kā jūtas mazulis,” stāsta briežu dārza vadītāja. Viņa secina, ka šajā pavasarī ganāmpulka papildinājums ir vēlīns, tomēr ārkārtīgi gaidīts, jo nākotnē staltbriežu skaitam jāsasniedz 1000. Tam būs nepieciešami apmēram desmit gadi.
Mazie briedīši ir īsti draiskuļi, kas lepojas ar kažociņu, kam sānos ir nelieli balti plankumiņi. Kā jau mazuļi viņi ir jestri un spēj noskriet pat savu māti.
Ināra stāsta, ka briežumātes pašas veiksmīgi tiek galā ar dzemdībām un jaundzimušajam mazulim atrod piemērotu vietu, kur paslēpties. Piemēram, viens mazulis, kas vēl pagaidām nejūtas tik stiprs, lai iekļautos pieaugušo dzīvnieku barā, esot ērti iekārtojies starp divām ozola saknēm.
“Gājām viņam garām. Mazulis izlikās, ka ir paslēpies, un pat nepakustējās, savukārt mēs izlikāmies, ka viņu neredzam,” smejas briežkope. Protams, esot zināmi gadījumi, ka mazulis piedzimst, bet māte neizdzīvo, tad visas rūpes par mazuļa audzināšanu jāuzņemoties kopējai. Briežu dārzā noteikti jāievēro viens noteikums – nekad neskarties klāt jaundzimušam briedītim vai kādam citam meža dzīvniekam, jo tad izmainās viņam raksturīgā smarža, un māte viņu var neatpazīt.
Rūpīgas mātes
Briežumātes esot ārkārtīgi rūpīgas un sargājot savus mazuļus. Citas mātes tos dzenot projām. Mazos dzīvniekus ne ar ko speciāli nepiebarojot, bet galveno uzmanību veltot mātei. Vienīgais, ko neesot iespējams noteikt – mazuļa tēvu, lai gan Anglijā veicot arī šādas DNS analīzes.
“Atkarībā no tā, cik paēdusi ir briežumāte, būs atkarīgs piena daudzums, tāpēc cenšamies viņu piebarot. Precīzi nevaru pateikt, kādu piena daudzumu mazulis izdzer, bet, lai paēstu, māti viņš uzmeklē vairākas reizes dienā,” stāsta Ināra. Piens esot ārkārtīgi trekns un vairākkārt sātīgumā pārspējot kazas pienu.
Brieža raksturs veidojoties atkarībā no tā, cik mierīga ir viņa māte, tāpēc arī Ināra īpaši nemēģinot mazuļiem tuvoties.
“Ja mazā dzīvnieka māte būs mierīgāka, viņš ātrāk pieradīs pie manis. Tiklīdz sākšu mazuļus tvarstīt, viņiem izveidosies priekšstats, ka no cilvēka ir jābaidās, bet tagad viņi redz, ka neko sliktu nedaru,” kamēr briežkope stāsta, jaundzimušais ar skaļu saucienu meklē māti, kas vēl skaļāk atsaucas. Pieaugušie dzīvnieki mazos savā barā pieņemot bez īpašiem iebildumiem. Nedaudz augstprātīgāk izturoties lielie staltbriežu buļļi.
Dzīvniekus šķiros
Ar nepacietību Ināra gaida to brīdi, kad beidzot būs gatava dzīvnieku šķirotava, jo drīzumā no kopējā ganāmpulka jānošķir briežu buļļi, kam līdz ar katru jaunu raga centimetru tuvāk nākot auru laiks. Parasti tas sākoties augusta beigās un beidzoties novembrī. Šajā laikā savstarpējo cīņu ierocis esot ragi un priekškājas. Septembrī arī jaundzimušos briedulēnus, kuriem tad būs četri mēneši, atšķirs no mātēm, lai tie sāktu patstāvīgi ēst.
“Briežu govīm jāatkopjas, lai varētu domāt par nākamo mazuļu ieņemšanu. Tiklīdz māte mazuli vairs nebaro, tā ātrāk atkopjas, tāpēc mums būs jāveido briežu mazuļu dārzs – neliels atsevišķs aploks,” joko Ināra un paglāsta kāda drosminieka samtaini mīksto un silto ragu žuburu. Tie, kas ar briežu mīkstajiem ragiem pelnot naudu, tos pavasarī griežot, bet “Mežsētās” brieži paši metot ragus. Ināras kolekcijā jau esot četri ragu žuburi, kurus izdevies atrast vairāk nekā 194 hektāru aplokiem atvēlētajā platībā. Lielākie briežu buļļi ragus metot marta otrajā pusē, bet jaunie – aprīļa sākumā vai beigās. Šķirošanas laikā noteikšot arī mazuļu dzimumu un briežumāšu auglību. Tās, kurām divus gadus nebūs pēcnācēju, tikšot izbrāķētas.
Atsevišķā aplokā izmitināti 15 brieži, kas pagājušā gada novembrī atvesti no Polijas, kas veido atsevišķu ganāmpulku. “Poļi” salīdzinājumā ar “skotiem” esot bailīgāki un arī jaunāki. Cienījamākais šajā ganāmpulkā esot sešus gadus vecais “poļu pans” ar varenu ragu žuburu.
Rudenī paredzēts angļu dāmas izmitināt kopā ar poļu bulli, bet no Skotijas vestie staltbriežu buļļi tiks izmitināti atsevišķā aplokā.
Pietiek gudrības
Kamēr Ināra stāsta par dzīvnieku šķirošanu, aktivitātes sākušās pie aploka vienā malā novietotajiem graudu uzglabāšanas torņiem.
“Staltbrieži ir piemērs tam, ka savvaļas dzīvnieki ir ārkārtīgi gudri. Bunkura iztukšošanas atverē ir neliela mēlīte, ko piespiežot, sāk birt graudi. Dzīvnieki ar mēli piespiež šo laipiņu un mute piebirst pilna ar graudiem. Tiklīdz tā tukša, darbība tiek atkārtota. Un tā neskaitāmas reizes. Esmu novērojusi arī solidaritāti, kad viens briedis mežā noliec prāvu bērzu, tur to piespiestu zemei, bet pārējie mielojas ar jaunajām lapām,” novērojusi briežkope. Gadā ganāmpulka piebarošanai nepieciešamas vairāk nekā 30 tonnas graudu, ko iepērk no vietējiem graudu audzētājiem. Dienā vienam dzīvniekam paredzēts izbarot kilogramu. Graudi ir iecienīta briežu ēdienkartes sastāvdaļa. Ināra atceras gadījumu, kad viens bullis paķēris uz ragiem graudu maisu un lepni devies pastaigā pa aploku. Vēl kāds cits mēģinājis ar zobiem to izdabūt laukā no ķerras.
Visgrūtāk iegūt staltbriežu simpātijas ir Ināras sunim Gustiņam, kas nemanīti attecējis līdzi no trīs kilometrus attālajām mājām un cītīgi mēģina apriet ragaiņus. Ārzemnieku nicinājums pret mazo sunīti ir tik liels, ka vienam otram uz ķermeņa pat saslienas spalva. Smieklīgi.
Pirms gada izveidotais briežu dārzs vēl nav pilnībā gatavs, bet šajā laikā dzīvnieki ir tikai pieraduši pie jaunajiem dzīves apstākļiem un sadraudzējušies ar Ināru. Dārza teritorijā ir uzbūvēti 15 skatu torņi, pie centrālajiem vārtiem uzbūvēta dežuranta un sarga ēka, top arī šķirotava pēc Polijā noskatīta parauga, pamazām īstenojas vēl citas ieceres, bet galvenais, ka ir sācis papildināties ganāmpulks.
