Stradu pagasta briežudārza “Mežsētas” saimniece Ināra Pušpure stāsta, ka apmeklētāju interese par briežudārzu arvien palielinās. “Sevišķi daudz cilvēku briežudārzu brauc apskatīt pavasarī un vasarā, mazāk rudenī un ziemā. Daudzi pie mums atgriežas arī otrreiz un trešo reizi. Pavasarī ļoti daudz brauca skolēnu grupas. Cilvēki ir izteikuši vēlmi redzēt arī vēl citus dzīvniekus. Tagad ir iespējams apskatīt arī meža cūkas,” stāsta I.Pušpure.
Pats interesantākais briežudārza eksemplārs šobrīd ir sešus septiņus mēnešus vecā meža cūciņa Miķelīte. “Viņa pie mums dzīvo jau kādus divus trīs mēnešus. Miķelīte ir tik ļoti pieradusi pie mums, ka staigā līdzi kā sunītis. Viņa bija nedaudz sasirgusi, tādēļ mēs izņēmām viņu ārā no ganāmpulka, kas atrodas mūsu medību zonā,” stāsta saimnieks Imants Pušpurs. “Pašiem ir liels brīnums par viņu. Cūciņa ir ļoti mīlīga, taču domāju, ka ar laiku vēl parādīs savu raksturiņu. Jau tagad viņa sadod ar savu šņukuru, kad kaut kas nepatīk,” saka Ināra.
“Kopā medību zonā mums ir divi kuiļi un deviņas mammas. Domāju, ka pavasarī būs jau apmēram 40 meža cūkas. Meža cūku ganāmpulks ir pieļaujams apmēram 60, pārējās varēs medīt. Tas pats notiks arī ar staltbriežiem,” stāsta Imants.
Piedāvā doties medībās
Staltbriežu ganāmpulks šobrīd ir apmēram 300 līdz 400. “Ar šo gadu jau piedāvāju komercmedības. Bija jau arī piedāvājumi, taču līdz ar krīzi neviens vairs negrib braukt un medīt. Apmēram par 2 līdz 2,99 kilogramus smagu trofeju (ragiem) ir jāmaksā 500 latu. Vairāk nekā 10 kilogramus smaga trofeja, kas jau atbilst zelta medaļai, maksā apmēram 7000 latu. Trofeju var arī neņemt. Gaļas kilograms maksā 4,50 latus,” stāsta Imants.
Ganāmpulkā šobrīd jau ir pietiekami daudz briežu, kas ir perspektīvi. “Mūsu dzīvnieki ir daudz perspektīvāki nekā ievestie. Vairākiem ir ragi, kas atbilst bronzas un sudraba medaļām. Vasarā pie mums notika arī starptautisks seminārs, kura laikā briežiem griezām ragus. Saņēmām arī Latvijas Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas 1.vietas diplomu staltbriežu vaislas buļļu vērtējumā par Latvijas ciltsdarbu saimnniecībās izveidotajiem krustotajiem staltbriežiem līdz pieciem gadiem,” stāsta briežudārza īpašnieks.
Sāks ražot gaļas produkciju
I.Pušpurs atklāj, ka liela problēma ir tā, ka briežu audzētājiem netiek izsniegts dzīvnieku izcelsmes sertifikāts, tādēļ viņi nedrīkst griezt mīkstos ragus (no tiem ražo dažādus ārstnieciskus preparātus).
“Mēs Latvijas Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijā aprēķinājām, ka valstij no mums nevajag nodokļus 600 līdz 700 tūkstošu latu apmērā. Šogad mīksto ragu cena kilogramā ir apmēram 210 lati. Ja mēs saņemtu šo sertifikātu, arī mūsu ieņēmumi krietni palielinātos,” stāsta dārza saimnieks.
Nākamajā gadā ir plānots arī sākt ražot gaļas produkciju. “Ražosim konservus, savukārt desas gatavot vedīsim uz Jēkabpili. Domāju, ka nākamgad pamatganāmpulka skaits jau būs sasniegts, bet aiznākamajā gadā jau apmēram 500 dzīvnieku varēsim nodot gaļas pārstrādei,” stāsta saimnieks.
Līdz ar ganāmpulka palielināšanos ir vajadzīgas arī lielākas platības. Pašreiz dārza platības ir apmēram 175 hektāri, taču vēl apmēram 80 hektāri šobrīd tiek žogoti otrpus upei, kur atrodas arī zivju dīķi un pirts.
