Savu iespēju robežās mēs, redakcijas darbinieki, vēlamies mēģināt palīdzēt atrast darbu cilvēkam un cilvēku darbam. Teiksiet, neiespējami? Nē. Brīnumi notiek! Janvāra sākumā rakstīju par vientuļo tēvu Vilni, kurš viens pats audzina divus bērnus, bet ir bez darba jau vairākus gadus. Darba meklēšana vienmēr esot beigusies ar darba devēju solījumiem piezvanīt, tikai diemžēl telefona zvani tā arī nav atskanējuši. Dažas dienas pēc raksta publicēšanas Vilnim piedāvāja darbu. Ar vārdiem ir grūti aprakstīt emocijas, kad, nejauši uz ielas satiekot šo vīru, viņš man priecīgi pavēstīja, ka kvēlākais sapnis ir piepildījies un tagad viņam ir pastāvīgs darbs. Viņš bija tik laimīgs! Beidzot šim cilvēkam mirdzēja acis! Savukārt viņa dēls sapņoja, ka kādreiz viņa īpašumā būs īsta hokeja nūja, jo tik ļoti viņu aizrauj šis sporta veids. Un notika neticamais. Viņu mājās ieradās cilvēki, kuri piepildīja puiša sapni un uzdāvināja visu hokeja ekipējumu. Mēs nezinām, kā viņus sauc un kas viņi bija, bet liels paldies viņiem! Sirsnība un labestība cilvēkos nav zudusi. Ir prieks, ka apkārtējie nav bijuši vienaldzīgi. Un vai šis nav viens iedvesmojošs, pozitīvs stāsts! Ir. Mēs, viss laikraksta kolektīvs, priecājamies, ka šo dažu cilvēku dzīves ir kaut mazliet, bet tomēr kļuvušas gaišākas un kaut nedaudz, bet laimīgākas. Esam gatavi palīdzēt arī citiem. Ja jūs zināt krietnus un labus cilvēkus, kuriem kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ dzīvē jau ilgu laiku neveiksme seko pēc neveiksmes, pastāstiet, mēģināsim kopīgi rast risinājumu.
