Traģiskie teroristu uzbrukumi Briseles lidostā un pilsētas centra metrostacijā mums atgādina – viņu mērķis nav atsevišķas valstis vai konkrētas iestādes, bet visa Eiropa un tās sabiedrība kopumā. Teroristi cenšas ne tikai apgrūtināt un vājināt mūsu ekonomiku, bet sabiedrībā iesēt bailes un naidu. Galu galā, jo lielāks naids Eiropā ir pret islāma ticību, jo vieglāk viņiem ir savervēt nākotnes kaujiniekus. Kā stāties pretī?
Netrūkst populistiskas balsis, kuras cenšas sakāpināt emocijas pret musulmaņiem un imigrantiem kā kopumu. Šie cilvēki atbild uz barbarismu ar naidu. Tie ir tie, kuri uzstāj, ka valstīm ir stingrāk jākontrolē savas robežas, pēc vajadzības vai izdevības tās slēdzot. Doma ir vienkārša – ja neviens vairs neiekļūs valstī, terorisms izzudīs. Diemžēl Briseles traģēdija mums atgādina, ka arī Eiropā dzimušie pilsoņi ir spējīgi radikalizēties un no ierindas huligāniem pārtapt par teroristiem. Arī slēgtas Beļģijas robežas nebūtu Briseli pasargājušas no šiem teroristu uzbrukumiem.
Esmu pārliecināts, ka ir labāks risinājums mūsu drošības pastiprināšanai, nekā slēgt visu dalībvalstu robežas. Eiropā ir valstis, kurām ir kopīga valūta (eiro) un kopīgas ārējās robežas (Šengenas zona). Tāpat ir valstis ārpus šī kodola (Lielbritānija un citas). Eirozonas krīze mūs noveda pie secinājuma, ka valstīm ar kopīgu valūtu ir jābūt vienādiem budžeta deficīta nosacījumiem. Šis teroristu uzbrukums ļauj mums secināt, ka valstīm ar vienotu ārējo robežu (Šengenas zona) ir ne tikai jāstiprina kopējā ārējā robeža, bet tikpat svarīgi panākt, ka valstu drošības dienesti strādātu kopā un apmainītos ar informāciju, lai spētu apzināt un notvert teroristu šūnas, pirms tās nogalina cilvēkus. Tā, piemēram, aviopasažieru datu reģistram, kura pieņemšanu ir bloķējuši Eiropas Parlamenta kreisie spēki, ir iespēja būt vienam no šiem instrumentiem, kas nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu drošības dienestiem.
Ja skatāmies pāri okeānam uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), tad redzam, ka Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) darbojas gadījumos, kad noziedzībai ir pārrobežu raksturs (pāri štatu robežām). Eiropā terorismam ir skaidrs pārrobežu raksturs, taču mums nav FIB analoga. Tāds varētu būt EUROPOL, tomēr tā pilnvaras ir pārāk šauras. Tā rezultātā mums ir 28 valstu drošības dienesti, kuriem joprojām ir grūti sadarboties. Lai palielinātu mūsu drošību, tas ir jāmaina.
Latvijas ekonomikas izaugsmei vislielākās izredzes ir, esot Šengenas bezvīzu zonā ar kopīgu valūtu. Tas padara Latvijas uzņēmējiem “iekšzemes” tirgu krietni lielāku par mūsu diviem miljoniem iedzīvotāju. Latvijas eksportētājiem ir brīva telpa izaugsmei un studentiem – atvērta telpa izglītībai. Latvijai Šengenas zonas beigas nozīmētu mūsu ekonomikas strauju ierobežošanu un pakāpenisku atgriešanos deviņdesmitajos gados ar visām saistītām robežu šķērsošanas izmaksām un neērtībām. Taču, lai noturētu atvērtas iekšējās Šengenas robežas (mūsu mērķis), ir ne tikai jāstiprina kopējā ārējā robeža, lai migrācija būtu kontrolēta, bet arī jāizveido FIB analogs Eiropā.
Lai arī Eiropā netrūkst balsis, ka jāatjauno nacionālās robežas un jāattālina valstis cita no citas, Latvijas ekonomikas un drošības interesēs ir ne tikai saglabāt Šengenas zonu, bet to krietni stiprināt gan iekšēji, gan ārēji. Šādai nostādnei ir jābūt skaidrai un neatlaidīgai visos Eiropas diskusiju un lēmumu pieņemšanas formātos, kuros piedalās Latvijas pārstāvji, neatkarīgi no to politiskās piederības. Tās ir mūsu valsts un mūsu iedzīvotāju intereses.
