Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigāde brīvdienās 13 reizes devās dzēst kūlas ugunsgrēkus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigāde brīvdienās 13 reizes devās dzēst kūlas ugunsgrēkus. Lielākais ugunsgrēks bijis Beļavas pagastā, kur pērnā zāle dega 18 hektāru platībā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Vijārs Griķis laikrakstu informē, ka visos gadījumos raksta administratīvos protokolus, ko vēlāk izskatīs kopā ar Lauku atbalsta dienestu un lems par soda sankcijām.
Apkopotā operatīvā informācija liecina, ka svētdien Stāķos ceļmalā 20 metru platībā dega eglītes un kūla 0,8 hektāros. Stradu pagastā kādā privātīpašumā dega malkas grēda viena kvadrātmetra platībā. Gulbenē, Blaumaņa ielā, pie garāžām dega kūla un atkritumi viena hektāra platībā. Litenes pagastā dega kūla un zaru kaudzes hektāra platībā.
Lauku atbalsts dienests un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pērn 10.maijā parakstīja starpresoru līgumu par sadarbību nenopļautas zāles platību un kūlas dedzināšanas kontrolei. Ministru kabineta akceptētie Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka nedrīkst pieļaut zāles dedzināšanu, jo tādējādi degradē vērtīgos biotopus un iet bojā kukaiņi, putni un dzīvnieki. Tāpēc katram saimniekam sava teritorija jākopj, jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platā joslā jānokopj sausā zāle. Zemes īpašniekam jāveic drošības pasākumi, lai savā teritorijā nepieļautu kūlas ugunsgrēkus. Ja zemes īpašnieks nenodrošina šo prasību izpildi un tādējādi pārkāpj labas saimniekošanas prakses noteikumus, Lauku atbalsta dienests var samazināt platību maksājumu atbalstāmo apjomu. Par konstatēto kūlas dedzināšanu fiziskās personas var sodīt ar naudas sodu līdz 100 latiem, juridiskās personas – līdz 1000 latiem.
