Brīvībai ir cena. Brīvībai nepieciešams upuris un pašdisciplīna. Patiesa brīvība nenozīmē, ka mēs varēsim dzīvot, kā ienāk prātā, un darīt to, ko iegribās.
Brīvībai ir cena. Brīvībai nepieciešams upuris un pašdisciplīna. Patiesa brīvība nenozīmē, ka mēs varēsim dzīvot, kā ienāk prātā, un darīt to, ko iegribās. Pilnīgi pretēji – tā katram uzliek pienākumus. Brīvība nenozīmē atcelt likumus, nepieciešamību strādāt vai nepakļaušanos varām.
Brīvība – nozīmē radīt dzīvi, kurā ir brīvs mērķis, iespējas un cerības. Katram. Brīvība – tā nav tikai apkārtējo apstākļu maiņa. Brīvība sākas mūsu domāšanā. Kā atsevišķas personības mēs spējam (un tas pat ir mūsu pienākums) sasniegt, panākt personīgo laimi, dzīves jēgu un mērķi. Šodien mēs kā nekad agrāk esam iemācījušies vainot pagātni par mūsu tagadni. Mēs esam kļuvuši par profesionāliem apvainotājiem. Neviens negrib atbildēt par SAVĀM kļūdām, nepareizo rīcību, dzīves situācijām vai apstākļiem, bet vienmēr esam gatavi apvainot citus. Mēs apvainojam vecākus par mūsu nekārtīgajiem ieradumiem. Tie, kuriem nepadodas algebra vai valodas, apvaino izglītības sistēmu. Ir iespēja mācīties, bet bēgam no stundām. Ja veselība klibo – vainojam slimību, jo mēs nejūtamies atbildīgi par to, ka nepareizi uzvedamies vai pārēdamies. Mēs nepareizi ēdam trīsdesmit gadus, bet vainojam mediķus, ka viņi netiek galā ar mūsu augsto asinsspiedienu. Sabiedrības problēmās vainojam jaunatni. Bet, ja mēs, bezatbildīgi vecāki, esam izaudzinājuši bezatbildīgus bērnus, kā varam apvainot viņus par uzvedību?
Mēs apvainojam cigarešu ražotājus par augsto saslimstības procentu, it kā viņi ar varu dzītu cigaretes mutē. Žūpa, alkoholiķis apvaino visus. Bet, ja pats nebūtu sācis dzert, nekļūtu par alkoholiķi.
Sabiedrība apvaino valsti darbavietu trūkumā. Bet sakiet, kā valdība var aizliegt būt mums produktīviem, ja tā nodrošina tautai izvēles brīvību? Strādāt vai tempt spirtu, mācīties vai ostīt līmi, veidot jaunas darbavietas vai pārtikt no pabalstiem un sūdzēties, ka tie ir par mazu. Tā vietā, lai gaidītu, ka kāds atnesīs un ieliks rokās darbu un naudu, kāpēc nepakustināt smadzenes?
Dievs KATRU cilvēku ir svētījis ar apmēram pieciem miljardiem smadzeņu šūnu. Un nav svarīgi, kur tu dzīvo – lielpilsētā, rajona centrā vai “sūnu ciemā”.
Pat ja varas pārstāvji centīsies ierobežot iespēju auglīgi strādāt, viņi nespēs atņemt mums spēju domāt.
Veltiet savu prātu, domāšanu Dievam un Viņš dos talantus un jaunas, radošas idejas, plānus, kas pārsteigs pat jūsu vistuvākos cilvēkus.
Tas nav valdības, varas pienākums – mūs nodrošināt ar darbu. Bībele runā par to, ka valdības uzdevums ir pasargāt taisnos, kuri dzīvo taisnīgu un auglīgu dzīvi (Romiešiem 13:3-4; 1.Timotejam 2:1-2). Dievs vēlas mūs redzēt vidē, kurā mēs būsim auglīgi, rezultatīvi, laimīgi, nepaļaujoties uz valdību.
Noziedznieki apvaino sabiedrību par savu uzvedību. Homoseksuālisti apvaino hormonus par savu izlaidību, pilsoņi lamā valdošos par korupciju valstī. Bet, ja demokrātiskas valsts līderi ir korumpēti, tad vainīgi paši cilvēki, jo, balsojot vēlēšanās, mēs radām sev līdzīgus.
Ja līderis ir akls, nekrītiet viņa purvā ar saucienu: “Kāpēc tu mani šeit atvedi?” Neapvainojiet līderi nepareizā virziena izvēlē, vienkārši pārstājiet tam sekot!
Daudzi nevēlas pieņemt kristietību tāpēc, ka redz liekulīgus līderus. Rezultātā – grēcinieks apvaino liekulīgu sludinātāju par to, ka tiks notiesāts mūžīgajām mocībām, mūžīgo dzīvību tā arī nesaņemot. Bet apvainot sludinātāju ir nejēdzīgi un bezatbildīgi, jo Dievs nekad nav sacījis sekot liekulīgiem sludinātājiem, Viņš teica sekot Jēzum.
Vēlēšanās būt brīvam ir prasījusi vairāk cilvēku dzīvību nekā jebkura cita kaislība. Bet patiesa brīvība liek cilvēkam būt atbildīgam par savu rīcību, liek rēķināties ar citu tiesībām un interesēm. Brīvībai nepieciešams briedums, gudrība un raksturs.
Brīvība – tā ir bībeliska koncepcija, kuru ieviesis pats Dievs kā mūsu eskistences būtību un galveno cilvēka mērķi. Kristietības mērķis – atbrīvošana no grēka, atkarības un bailēm. Dievs radījis cilvēku, lai tas valdītu pār apkārtējo pasauli ar savu talantu, dāvanu palīdzību un starpniecību, pildot Dieva gribu mūsu dzīvē un kalpojot citiem cilvēkiem šīs gribas realizācijas procesā. Brīvība – tās ir tiesības kalpot citiem, neierobežojot un nekontrolējot citu cilvēku, kurš savukārt pilda viņam uzlikto Dieva gribu un kalpo mums.
Brīvība – sociāla vērtība, kad izmisis vergs centīsies protestēt pret necilvēcīgiem apstākļiem, kuros atrodas. Tas notiek tāpēc, ka brīvība nav jauna sociālā stausa radīšana grūtdieņiem, bet drīzāk dabiskā stāvokļa atjaunošana, kas nozīmē vienkārši – būt cilvēkam.
Mēs neviens nevaram būt brīvi, nesot uz saviem pleciem nepaceļamu atbildības nastu. Vispirms par sevi, savu ģimeni. Pilsētu un valsti. Vieglāk ir eksistēt verdzībā, nekā dzīvot brīvībā. Bet par to citreiz! Lai Dievs svētī katru!
