“”Brūklenāji” ir mana miera osta. Tur es atslēdzos no stresa, visām nebūšanām. Man atliek tikai ieraudzīt putnus, kas mani sagaida mājās, un ap sirdi uzreiz kļūst vieglāk,” saka galgausniete Iveta Dzene.
“”Brūklenāji” ir mana miera osta. Tur es atslēdzos no stresa, visām nebūšanām. Man atliek tikai ieraudzīt putnus, kas mani sagaida mājās, un ap sirdi uzreiz kļūst vieglāk,” saka galgausniete Iveta Dzene.
Viņa kopā ar vīru Aivaru pirms vairākiem gadiem iegādājās dažus eksotiskus putnus. Šopavasar putnu saime ir krietni palielinājusies.”Ziedi un putni mūs abus ar vīru ir padarījuši absolūti trakus,” smej I.Dzene. Viņu saimniecībā tagad mitinās medību fazāni, Pavlova zeltspalvu vistas, zīda vistas, baltie gaļas baloži, pērļu vistas, paipalas, araukanas vistas, pāvi un pat divi strausi. Par nākotnes plāniem, veidojot šo saimniecību, viņi vēl nerunā, tikai apstiprina, ka hobijs jau kļuvis par nopietnu nodarbi.
Tagad Aivars steidz veidot putniem ziemas mītnes. Pāvi, strausi un baloži arī ziemā var uzturēties ārā, viņiem vajag tikai nelielu vietiņu, kur patverties no barga sala. Savukārt dekoratīvās vistas labi jūtas siltumā.
Nepieradināmie fazāni
“Brūklenājos” mitinās parastie medību fazāni, bet, iespējams, būs arī krāšņāki. Fazānus audzēt un kopt ir ļoti viegli, tiem vajag sprostu, kurā aug krūmi, labu graudu un zaļumu barību. Putniem nekaitē ne karstums, ne aukstums, kaut gan šī ir vistveidīgo suga.
Fazānus uzskata par dumjiem putniem. Ar viņiem nevar aprunāties. Fazāns savas dzīves laikā nesapazīstas ar kopēju, putnam eksistē vien sava paša pasaule. Ja nejauši kādam skaistulim gadās no sprosta izmukt, tad – uz neatgriešanos. Mājās, ierastajā barošanas vietā, putns atgriezties neprot.
Fazānu vokālās dotības ir visai plašas – no šņākšanas līdz dzidriem, tālu skanošiem kliedzieniem. Gailis draudu pozā ir īpaši skaists – tad maksimāli tiek demonstrēts krāšņais tērps. Fazānu cālēni, arī mazi būdami, ir ļoti enerģiski. Jau nedēļas vecumā tie spēj nedaudz lidot. Cāļi augot nomaina spalvas un septembrī, oktobrī iegūst pieauguša putna izskatu. Drīz arī “Brūklenāju” mazie fazāni skaitīsies pieauguši.
Jāatzīmē, ka īpaši krāšņi ir fazānu tēvi, vistiņas ir necili pelēcīgi raibas – īsti piemērota krāsa, lai paslēptos olu perēšanas laikā.
Galvu smiltīs nebāž
“Brūklenājos” ir divi lielputni – strausu puika un meitene. Vēl tikai trīs mēnešu veci, bet paprāvā augumā. Skaistuļi cienīgi soļo pa aploku un ziņkārīgi vēro skatītājus. Mazie strausi pagaidām neskraida un galvu smiltīs nebāž. Bet reizēm abi strausu bērni sadomā dejot, īpaši siltos vakaros.
Pēc diviem gadiem abi strausi būs jau pieauguši. Normālā strausu ģimenē tēvam vajadzētu pat trīs mammas, divas noteikti. Arī ģimenes turpināšana notiekot stingri pēc hierarhijas – galvenā sieva parāda, kur iecerējusi dēt olu, tēvs izkašā bedri. Tēvs ļoti rūpējas par perēšanas procesu, par mazuli. Strausa mūžs var sasniegt pat 80 gadu, putns gadā izdēj aptuveni 160 olu. Iveta dzirdējusi, ka strausiem garšojot sīpoli. “Brūklenāju” lielie putni gan par šo dārzeni īpašu sajūsmu neizrāda.
“Mūsu strausi vēl ir paklausīgi bērni, nekādus niķus nav rādījuši. Saka, ka strauss ir ļoti dumjš putns, ka acs smagāka par smadzenēm (galvā ir tikai 30 grami smadzeņu). Putni pie mums jau pieraduši, kad pieejam pie sētas, tad viņi kļūst mierīgi, ēd zālīti, danco valsi. Tiklīdz ejam prom, tā uztraucas,” pieredzē dalās Iveta.
Latvijā strausus uztver kā retus krāšņumputnus, taču tie ir produktīvi dzīvnieki, no kuriem iegūst augstvērtīgas, diētiskas olas un gaļu, augstas kvalitātes ādu. Strausu spalvas jau izsenis tiek izmantotas apģērba rotāšanai, no tām gatavo cepures, vēdekļus un citus aksesuārus. Bet strausa taukus izmanto kosmētisko līdzekļu izgatavošanā.
Iveta gan piebilst, ka putni viņu mājās netiek turēti realizācijai. Tie esot dvēseles barotāji un iepriecinātāji.
Pāviem garšo biezpiens
“Uztraucāmies par pāvu, kas sākotnēji izlaidās no būra un aizlaidās tuvējā mežā. “Gājām pa tumsu visa ģimene mežā un saucām, kreņķējāmies, ka nenāk atpakaļ, bet no rīta pāvs bija atgriezies mājas pagalmā. Pāvi gan pierod pie mājas,” saka Iveta.
Interesanti, ka Ivetas pāvi labprāt iecienījuši biezpienu. Tas esot putnu mīļākais našķis. Iveta smej, ka saimniecībā ir govs, tā arī pāvus pabaro. Pāvi ēd dažādus zaļumus, arī dārzeņus. Iveta ar ģimeni katru dienu viņiem rīvē burkānus un kabačus.
Krāšņā aste “Brūklenāju” pāviem gan gaidāma cienījamākā vecumā – pēc trīs gadiem. Pagaidām putnu iemīļotākā nodarbe ir uzlaisties uz speciāli izveidota sausa koka zara un lepni grozīt galvu.
Gaida vistu oliņas
Iveta un Aivars audzē arī vairāku šķirņu dekoratīvās vistas. “Vēl jau tie skaitās jaunputni un nedēj. Uz pavasara pusi gaidām pirmās olas. Zīda vistām ir ļoti skaistas spalvas. Zeltspalvu vistas ir ar skaistu cekulu. Tās dikti jāsargā, ja palaistas brīvā dabā. Vistiņas slikti redz, jo krāšņais cekuls aizsedz skatienu. Veiklam vanagam tās var būt labs laupījums. Araukana (bezastainās) vistas dēs zilas olas, bet ar pērļu vistiņu olām var veiksmīgi cīnīties un uzvarēt Lieldienās. Neticami, ka mazo vistiņu olu čaumala ir tik izturīga. Pērļu vistu ģimenē valdot apskaužamas attiecības. Tēvs ir galvenais, mammas viņa tuvumā atļaujas būt sievišķīgi muļķīgas. Gailis visu dienu tās aptekalē, atrod slieku un atdod.”
Katram savs uzdevums
“Ja man nebūtu tik kolosāla ģimene, no šā visa man nebūtu nekā. Putnu saimniecībā dodamies visi. Katram ir savs uzdevums. Manā pārziņā ir putnu rīta barošana, vīrs ar bērniem putnus baro vakarpusē. Pie putniem var iet tikai ar mīlestību. Rudenī domājam putnu saimi paplašināt,” saka Iveta.
