20.janvāra rītā bija jānotiek ārkārtas finanšu komitejas sēdei, lai apspriestu Gulbenes novada pašvaldības šāgada plānoto budžetu, taču kvoruma trūkuma dēļ sēde nenotika.
Jautājuma izskatīšana pārcelta uz finanšu komitejas kārtējo sēdi, kas notiks 23.janvārī pulksten 9.00. Tad gan tiks skatīti vēl arī daudzi citi aktuālie jautājumi.
No septiņiem deputātiem, kuri ir finanšu komitejas sastāvā, uz 20.janvāra sēdi bija ieradušies tikai trīs: Normunds Audzišs, Normunds Mazūrs un Andis Caunītis. Komitejas vadītājs N.Audzišs zināja teikt, ka attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies Anatolijs Savickis, Lāsma Gabdulļina un Guna Pūcīte, bet nezināmu iemeslu dēļ – Andris Vējiņš. Uz sēdi kā klausītāji bija ieradušies deputāti Gunārs Ciglis, Larisa Cīrule un Ilze Mezīte.
I.Mezīte, izmantojot izdevību, sveica kolēģus, kuri ir bijuši 1991.gada janvāra barikāžu dalībnieki, jo 20.janvāris, kā zināms, ir barikāžu aizstāvju atceres diena. Atsaucās N.Audzišs, N.Mazūrs, G.Ciglis kā tālaika notikumu dalībnieki. N.Audziša mudināta, I.Mezīte dalījās savās atmiņās par došanos uz barikādēm. “Es aizbraucu uz barikādēm, kad manai meitai Paulai bija 8 mēneši, bet dēlam Jānim bija 4 gadi. Atstāju vīru ar bērniem mājās. Mums bija arī ar lopiem pilna kūts. Es vīru tajā brīdī atstāju, lai būtu Rīgā, jo sapratu… Ja kaut kas notiks, es viena ar diviem bērniem neizdzīvošu. Tas tā skaudri. Manam vīram šad tad ir diezgan sāpīgi, kāpēc viņš toreiz neaizbrauca…”
Pēc šīm atmiņām I.Mezīte strauji mainīja tēmu, lai runātu par sievietēm politikā: “Sieviešu viedoklī ieklausās mazāk, bet sievietes spēj risināt jautājumus uz tālākiem mērķiem, uz ilgākiem. Es novēlu vīriešiem būt vīrišķīgākiem, pieņemt tādus lēmumus, kuri ir tālāk vērsti, daudz vairāk riskēt! Mūsu novadā mēs negribam riskēt. Mēs gribam kaut ko skatīties, kā tālāk… Bet risks dzīvē ātrāk virza visus pasākumus uz priekšu. Nožēlot to, kas ir izdarīts ne tik pareizi, ir viens, bet nožēlot to, ko vispār nav sākts darīt, nav vērts.”
