“Europe Direct” informācijas punktu un Eiropas Savienības informācijas punktu koordinatori 22. un 23.februārī Inčukalnā piedalījās seminārā, kurā uzzināja jaunāko informāciju par aktuālām ar ES saistītām tēmām.
“Europe Direct” informācijas punktu un Eiropas Savienības informācijas punktu koordinatori 22. un 23.februārī Inčukalnā piedalījās seminārā, kurā uzzināja jaunāko informāciju par aktuālām ar ES saistītām tēmām, kā arī piedalījās mācībās par klientu apkalpošanu.
Seminārā dalībniekus ar migrācijas politikas jautājumiem ES iepazīstināja Latvijas Universitātes doktorante Aija Lulle. Migrācija Latvijā un ES šobrīd ir ļoti jūtīgs jautājums – gan politiski, gan ekonomiski, gan arī emocionāli. Diemžēl konkrētu iedzīvotāju skaitu, kas šobrīd devušies peļņas nolūkā uz citām ES valstīm, nosaukt nevar. Kopš Latvijas pievienošanās ES aptuveni 2,5 – 5 procenti kopējā Latvijas darbspējīgā iedzīvotāju skaita ir devušies uz citām ES dalībvalstīm darba meklējumos. Īrija aprīļa beigās plāno tautas skaitīšanu, tad arī varēs uzzināt precīzu Īrijā strādājošu latviešu skaitu.
Kā tendenci ES migrācijas jomā var minēt augsti kvalificēta darbaspēka migrāciju. ES valstu starpā notiek zināma veida sacensība par augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti. Kā kopīgu iezīmi var minēt arī to, ka Eiropa “noveco”. Arī Latvijai tā ir īpaši izteikta problēma. Aprēķināts, ka Latvijas iedzīvotāju skaits katru dienu samazinās par 40 cilvēkiem. Pēc ANO aplēsēm, ja tas turpināsies, 2050.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs tikai 1,3 miljoni.
Sandra Eglīte no Saeimas ES informācijas centra pastāstīja par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. 2006.gada 23.janvārī stājusies spēkā direktīva par trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas valsts pastāvīgie iedzīvotāji. Lai ieviestu direktīvu, Iekšlietu ministrija izstrādājusi grozījumus Imigrācijas likumā un sagatavojusi jaunu likumprojektu “Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā”, kas paredz ieviest jaunu statusu – Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā. Likumprojekts patlaban tiek izskatīts Saeimā.
Latvijā par trešās valsts pilsoņiem tiek uzskatīti visi ārzemnieki un Latvijas nepilsoņi. Eiropas Kopienas (EK) pastāvīgā iedzīvotāja statuss nebūs obligāts un netiks piešķirts personām automātiski – personai, kura vēlēsies iegūt šo statusu, būs jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un vienlaikus būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem.
Diemžēl arī pēc EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas statusu ieguvušajiem trešo valstu pilsoņiem (tātad arī Latvijas nepilsoņiem) ceļošanai uz ES valstīm vīzas būs nepieciešamas, jo direktīva 2003/109/EK ir saistīta ar cilvēku uzturēšanos kādā valstī, nevis ar ceļošanu.
Visizdevīgāk EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu būtu iegūt tiem Latvijas nepilsoņiem, kuri dodas strādāt uz kādu ES dalībvalsti.
Ar Eiropas Komisijas Balto grāmatu par saziņas politiku un Lisabonas stratēģijas aktualitātēm iepazīstināja Jeļena Mauriņa no Eiropas Komisijas pārstāvniecības. Baltā grāmata aicina atrast risinājumus, lai aizpildītu plaisu, kas pastāv starp ES un tās pilsoņiem. Aptaujas rāda, ka vairums Eiropas iedzīvotāju ir vāji informēti par ES un daudziem ir priekšstats, ka tās lēmumos viņu viedoklis netiek uzklausīts. Brisele šķiet ļoti tāla cilvēku ikdienas rūpēm. Baltajā grāmatā ir piedāvātas piecas jomas, kurās vajadzētu īstenot vienotu rīcību: kopējo principu noteikšana saziņas pasākumiem Eiropas jautājumos; pilsoņu iesaistīšana; darbs ar plašsaziņas līdzekļiem un jaunajām tehnoloģijām; Eiropas sabiedriskās domas izpratne; kopīgs darbs. Minētais dokuments latviešu valodā pieejams internetā (http://europa.eu.int/comm/communication_white_paper/index_lv.htm), kur arī ikviens iedzīvotājs tiek aicināts izteikt savu viedokli un ierosinājumus.
Lisabonas stratēģijas ieviešana saistīta ar ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un nodarbinātību. Nodarbinātību Austrijas prezidentūra ir izvirzījusi par ES prioritāti, jo to par ļoti svarīgu problēmu atzīst ES iedzīvotāji.
Semināru organizēja ES informācijas aģentūra sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
2005.gada pavasarī Eiropas Komisijas izveidotā informācijas punktu tīkla mērķis ir radīt vairākus, visā Latvijā līdzsvaroti izvietotus punktus, lai visiem iedzīvotājiem gan lauku, gan pilsētu teritorijās būtu viegli pieejama informācija, palīdzība un atbildes uz jautājumiem par ES likumdošanu, politiku, programmām un finansējuma iespējām.
Ziemeļaustrumlatvijas “Europe Direct” informācijas punkts darbojas Gulbenes bibliotēkā.
