Minimālās algas celšanai ir divas puses – ne tikai uzņēmēju, bet arī pašvaldību spēja šādu algu samaksāt un vēlme nodrošināt lielāku atalgojumu mazo algu saņēmējiem. Par šo dilemmu satraukums jūtams arī Gulbenes novada domē.
Vēlas saglabāt samērīgu algu pieaugumu
“Paaugstinot minimālo algu par 50 eiro, ietekme uz pašvaldības budžetu būs apmēram 270 000 eiro gadā ar darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Lai turpmāk nodrošinātu pašvaldībā izveidotās atlīdzības sistēmas loģisku un samērīgu funkcionēšanu, algas pieaugums būtu jānodrošina arī citiem darbiniekiem. Pretējā gadījumā vienkāršā fiziskā darba veicēji (apkopēji, sētnieki, dežuranti, kurinātāji) saņems tādu pašu atlīdzību kā darbinieki, kam ir sarežģītāki amata pienākumi un kuriem nepieciešama speciālā izglītība, piemēram, elektriķi, santehniķi, pavāri, skolotāju palīgi,” skaidro novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš.
Tas nozīmē, ka patiesā ietekme uz pašvaldības budžetu lēšama krietni lielākos apjomos – apmēram 560 000 eiro, ja katram darbiniekam noteiktu 50 eiro algas pieaugumu proporcionāli noteiktajai darba algas likmei, neņemot vērā minimālās algas pieaugumu procentuālā izteiksmē. “Būs grūti nodrošināt plānotās minimālās algas pieaugumu, jo jau šobrīd pašvaldības attīstības iespējas ir balstītas uz infrastruktūras un cilvēkresursu projektiem, kam iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, nodrošinot pašvaldības līdzfinansējumu ar aizņēmumu Valsts kasē,” atzīst A.Vējiņš.
Pašvaldības prasa kompensēt zaudējumus
Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju ienākumu nodokļa, Pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi 2018.gadam, pašvaldības vadītājs pieļauj, ka mazāku minimālās algas pieaugumu Gulbenes novada dome varētu nodrošināt.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Reģionālo attīstības centru apvienība, kuras dalībniece ir Gulbenes novada dome, nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Vēstulē 21 apvienībā pārstāvētā pašvaldība lūdz mazināt nodokļu reformas un minimālās algas paaugstināšanas negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, nosakot zaudējumu kompensāciju 100% apmērā. Iepriekš apvienības pasūtītajā neatkarīgu ekspertu pētījumā ir analizēta nodokļu reformas ietekme uz vidēja novada – Dobeles pašvaldības – budžetu. Pētījums liecina, ka minimālās algas pieaugums novestu pie bezdarba līmeņa pieauguma novadā no 7,3% līdz 9,2%. Darbu zaudētu 234 cilvēki, no kuriem 51 strādā pašvaldības struktūrās. “Minimālās algas kompensējošie mehānismi ir nepieciešami, bet tie ir skatāmi un vērtējami kontekstā ar efektīvu personāla noslodzi,” norāda A.Vējiņš.
Fakti
Gulbenes novada pašvaldībā ir nodarbināti 363 darbinieki, kuri saņem minimālo algu – 380 eiro. 456 darbiniekiem ir noteikta darba samaksa, kas mazāka par 430 eiro.
