Šoreiz nolēmu iepazīstināt ar telpaugu, ko sauc par hoiju, tautā pazīstamu kā vaskapuķe. Pie mums redakcijā tā izstiepusies vairāku metru garumā, tāpēc augam vairs nepietiek ar skapja garumu vien, tas pamazām iekaro arī grīdu.
Šoreiz nolēmu iepazīstināt ar telpaugu, ko sauc par hoiju, tautā pazīstamu kā vaskapuķe. Pie mums redakcijā tā izstiepusies vairāku metru garumā, tāpēc augam vairs nepietiek ar skapja garumu vien, tas pamazām iekaro arī grīdu.
Noskaidroju, ka hoijas dzimtene ir Austrālijas tropisko mežu biezokņi, kur puķe, vijoties pa koku stumbriem, kāpj uz augšu, lai, atrodot saulainu vietu, uzreiz steigtu ziedēt. Hoija labi jūtas visu gadu. Tā spēj samierināties ar trūcīgu apgaismojumu, sausu gaisu telpā, kā arī centrālās apkures radiatoru radīto karstumu. Jāpatur prātā, ka tikai ziemā hoija necieš pārmērīgu mitrumu.
Vaskapuķe pieder hoiju ģintij. Tie ir visi vīteņaugi vai augi ar nokareniem dzinumiem. Zviedrijā izveidota pat vaskapuķu biedrība, kuras sarakstos ir pavisam 199 hoiju sugas un pasugas. Hoijas ir viegli pavairot ar spraudeņiem, tāpēc tās jau gadu desmitiem ilgi ceļo no vienas mājas uz otru. Tās ir dekoratīvas, jo viegli apvijas dažādiem balstiem, drosmīgi kāpelē no plaukta uz plauktu, ieskauj logu rūtis un tamlīdzīgi.
Hoijas ziedi izdala saldu nektāru, kas pievilina kukaiņus, kas savukārt puķes apputeksnē. Tulkojumā no angļu valodas hoijas ziedus sauc arī par lidojošajām zvaigznēm. Ziedu veikalos parasti ir nopērkamas sešas septiņas dažādas vaskapuķes. Visām hoijām ziedi ir līdzīgi. Uz piecstarainas zvaigznītes atrodas otra – mazāka zvaigznīte. Ir vaskapuķes, kam ziedi ir balti, ir arī tādas, kam pamata zieds ir balts, bet mazākais zieds – koši sarkans. Hoijas raiblapu formai, kas ir skaista, dekoratīva, bet galvenais – izturīga, ziedi ir sārti. Tiesa, šī hoija lēni aug, arī ziedu čemuri aug visu gadu.
Lai vaskapuķi pavairotu ar spraudeņiem, dzinumu sadala gabaliņos tā, lai pie katra dzinuma būtu divi lapu pāri. Apakšējās lapas nokniebj vai nogriež un spraudeni ievieto augsnē. Apakšējo lapu stiprinājuma vietai jāatrodas zem augsnes. Tad spraudenis rūpīgi jāaplaista. Augs iesakņosies salīdzinoši ātri, ja podiņu ar spraudeni ieliks caurumotā polietilēna vai plastikāta maisiņā.
Hoija itin labi jūtas nelielā podiņā, kas, raugoties no malas, šķiet tai par mazu. Jāatceras, ka augsni vēlams mainīt apmēram reizi trīs gados. Tai jābūt treknai un irdenai, kuras sastāvā ir grants, kūdras un lapu komposta maisījums. Pārstādot arī jaunajā puķpodā hoija jāstāda tikpat dziļi kā iepriekš. Ja hoiju novietosiet mājokļa austrumu pusē, puķe jutīsies īpaši labi. Ja tai paredzēts atrasties ziemeļu pusē, tad var gadīties, ka reizēm vaskapuķei pietrūkst gaismas krāšņai uzziedēšanai.
Ziemā būs pietiekami, ja hoiju mēslos divas trīs reizes. Vēlams izmantot kūtsmēslu šķīdumu. Var lietot arī istabas puķēm domātos mēslojumus. Laistot hoiju, jāatceras, ka noteikti no apakštasītes jānolej liekais ūdens. Arī sakņu kamolam starp laistīšanas reizēm jāļauj apžūt.
