– Kādi bija tavi pirmie soļi basketbolā?
– Kādi bija tavi pirmie soļi basketbolā?
– Šķieneru sporta zālē gāju uz vieglatlētikas treniņiem – tur daži zēni trenējās basketbolā un man gribējās pamēģināt. Tā līdz šim brīdim spēlēju basketbolu.
– Tu esi komandas kapteinis, kādi ir tavi uzdevumi un atbildība?
– Šis aicinājums man bija pārsteigums un pagodinājums. Domāju, ka mans pienākums ir uzturēt labas attiecības starp komandas biedriem, dot kādu padomu, uzklausīt un palīdzēt.
– Tu esi nogājis basketbola ceļu no “Bukiem” līdz “Bumerangam” ar mazu starplaiku. Kas bija par iemeslu komandas maiņai?
– “Bukos” spēlēju jau kopš paša sākuma un līdz 2003.gadam. Pēc tam mani ģimene pārliecināja, ka ir jāatsāk mācības un jāpabeidz augstskola, un Rīgā arī varot atrast komandu, kurā spēlēt. Tā es aizgāju uz “I.O.S.” komandu Rīgā. Šajā komandā nospēlēju divus gadus un pēc tam spēlēju vienu sezonu “Cēsis/Remarks” komandā. Tad bija iespēja nākt atpakaļ uz Gulbeni, un es piekritu.
– Kāds ir tavs basketbolista sapnis? Vai tev ir talismans?
– Sapnis ir vēl kādu laiku spēlēt un, kad beigšu spēlēt, noteikti turpināt saistību ar basketbolu. Talismana nav. Spēlēt palīdz tas, ka ir iespēja piedalīties šajā spēlē.
– Vai traumas ir?
– Spēlēs gadās visādi: ir bijušas izmežģītas potītes, dažādi sasitumi. Jāpārspļauj pār kreiso plecu un jāpiesit pie koka, lai citu traumu nebūtu.
– Tu esi arī jauniešu treneris?
– Trenēju 1995.un 1998.gada zēnus. 1998.gada zēni trenējas pirmo gadu un vēl nepiedalās sacensībās. 1995.gada zēni jau piedalās sacensībās. Komandā gaisotne ir laba – ja grib trenēties un regulāri nāk uz treniņiem, tad tas ir pats galvenais. Ir svarīgs cīņas spars.
– Daudzi puiši bērnībā ir gribējuši būt par kosmonautiem vai policistiem…
– Es gribēju kļūt par kosmonautu. Vēl bērnībā gribēju būt ugunsdzēsējs, jo tas likās aizraujoši, laikam jau to mašīnu pēc.
– Kā vērtē šo sezonu un kādi ir komandas plāni?
– Sezona iet uz beigām, bet vēl ir palicis mazs posms, kurš būs ļoti nopietns. Sākumā komandas mērķis bija iekļūt starp četrām labākajām komandām. Mēs to izdarījām. Pēc tam mērķis ir iekļūt “play off”. Domāju, ka nekas nemainīsies un mēs tur būsim, ja vien “ASK/Juniors” pēkšņi uzveiks Ventspili (spēle notiks 1.aprīlī). Zaudējumi nenoliedzami ir, jo bez tiem neviena komanda neiztiek. Par nākamo gadu neko nevaru vēl pateikt. Ir jāpabeidz šī sezona.
– Un kā ar faniem?
– Gulbenes fani vienmēr ir bijuši paši labākie, un tas spēlē daudz dod. Ir fani, kuri jūt līdzi jau kopš pašiem pirmsākumiem un dara to vēl līdz šim – tas ir patīkami. Man jūt līdzi ģimene un tuvākie cilvēki un draugi.
– Kāds tu esi ārpus basketbola laukuma!
– Sezonas laikā, kad nespēlēju basketbolu, atpūšos ar draugiem un ģimeni – aizbraucam uzspēlēt boulingu, ejam padejot vai vienkārši parunājamies. Vasarā spēlēju golfu. Ar to nodarbojos jau divus gadus.
***
Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Gundars Rauza.
– Dzimis: 1979.gada 11.novembrī, Gulbenē.
– Izglītība: Latvijas Universitātes 5.kursa students (veselības un sporta skolotājs).
– Ģimenes stāvoklis: ir draudzene.
– Spēlē: komandā “ASK/Bumerangs/Gulbene”, ir kapteinis.
– Pozīcija: uzbrucējs/aizsargs.
– Galvenās dzīves vērtības: ģimene un draugi.
