Mazliet vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvā vecumā atbalsta Jaroslava Streļčenoka atkārtotu apstiprināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB)vadītāja amatā. Savukārt gandrīz puse iedzīvotāju neatbalsta viņa atkārtotu apstiprināšanu. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.
Guna Švika, Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore
Neesmu iedziļinājusies šajā jautājumā, par situāciju valstī korupcijas novēršanā un apkarošanā varu spriest tikai pēc informācijas masu saziņas līdzekļos. Nesaku, ka šis cilvēks ir slikts vai nepiemērots KNAB biroja vadītāja amatam, jo nepārzinu šī darba specifiku un nianses. Tāpēc uzticos tiem, kas to pārzina, vērtē viņa spējas un virza J.Streļčenoku KNAB biroja vadītāja amatam. Bet nevaru noliegt, ka man ir divējādas sajūtas. Negribu šaubīties, ka virzītājiem ir pamats to darīt. Nav arī pamata viņiem neticēt. Tomēr ap KNAB biroju ir tik daudz negāciju un konfliktu, ka, iespējams, vajadzētu meklēt citu vadītāju. Katrā ziņā kolektīva vadītājam būtu jāprot atbilstoši rīkoties konfliktsituācijās, lai tās nebūtu jārisina ar tiesas palīdzību un neizskanētu tik daudz negāciju masu saziņas līdzekļos. Šāda situācija liecina, ka acīmredzot kolektīvā kaut kas nav kārtībā. Manuprāt, Latvijā ir palicis maz profesionālu darbinieku, tāpēc būtu jācenšas strādāt ar tiem cilvēkiem, kādi ir. Ikvienā kolektīvā katrs ir citādāks, tomēr atsevišķos gadījumos būtu jāatbrīvojas tikai no tiem, kas nespēj pienākumus veikt profesionāli un godprātīgi. Katrā ziņā neuzskatu, ka būtu jāatbrīvo liels skaits darbinieku.
Anita Doķe, pensionāre
KNAB tiek veiktas reformas, bet jautājums, cik tās ir lietderīgas. Saistībā ar reformām tiek atbrīvoti darbinieki. Ja atbrīvošana ir pamatota, tad tā ir jāveic. Ja tā tiek apmierinātas personiskās ambīcijas, tad šāda rīcība nav pieņemama. Grūti ticēt, ka tik daudz darbinieku izrādās nepiemēroti darba turpināšanai pēc reformas. Ja KNAB vērtē kā iestādi, tad tā, manuprāt, neattaisno sevi nekādā veidā. Lasām un klausāmies masu saziņas līdzekļos, ka tur notiek nemitīgas peripetijas starp darbiniekiem un vadību. Par kādu produktīvu darbību birojā tādā gadījumā var runāt? Turklāt tādējādi tiek grauta iestādes autoritāte, kurai vajadzētu būt ar augstu prestižu. Diemžēl notiek pretēji, tāpēc KNAB zaudē cilvēku uzticību. Vadītājam ir jābūt tādam, kas spēj mobilizēt un iedvesmot kolektīvu darbam, stiprinot biroja autoritāti. Viss ir atkarīgs no iestādes pirmās personas. Arī iepriekšējiem vadītājiem bija problēmas ar dažiem darbiniekiem, starp kuriem ir Juta Strīķe. Man viņa neraisa nekādu uzticību, jo viņai ar visiem priekšniekiem ir konflikti. Acīmredzot arī viņā ir kaut kas nepieņemams. Tas nozīmē, ka pods ir rūdzis jau gadiem. Tāpat J.Streļčenoks kā vadītājs manī neizraisa simpātijas. Turklāt viņš ar šo situāciju nav ticis galā. Man dīvaini šķiet, ka valstī var būt pilnīgi neatkarīga iestāde. Es nezinu nevienu valsti, kur kāda iestāde būtu pilnīgi neatkarīga. Kaut kādai pakļautībai tomēr ir jābūt. Tad nebūtu tā, kā ir tagad – KNAB var rīkoties, kā grib, un strādāt brīnumu lietas. Neviena atbildīgā nav, tāpēc arī nevar izlemt. No tā cieš pati iestāde – KNAB – un uzdevumi, kas jāveic. Šobrīd tas ir pilnīgi darboties nespējīgs, tāpēc J.Streļčenoku nevajadzētu virzīt amatā atkārtoti. Tā nedrīkst turpināt!
