Deputāti ideju neatmet, bet pagaidām arī neattīsta tālāk
Plašas Gulbenes novada deputātu diskusijas trešdien, 17.septembrī, izvērsās, tautsaimniecības komitejas sēdē izskatot uzņēmēja Jāņa Boktas priekšlikumu. Viņš par 10 000 eiro pašvaldībai grib pārdot 9,1 hektāru zemes pie Krustalīces upes.
Zeme atrodas starp Gulbenes-Madonas šoseju un Gulbenes-Madonas dzelzceļa līniju. Tomēr deputāti vienojās, ka pagaidām par piedāvāto summu pašvaldība šo zemi no privātīpašnieka nepirks. Šāds lēmuma projekts tiks virzīts apstiprināšanai 25.septembra novada domes sēdē.
Perspektīvā šajā vietā bija domāts veidot peldvietu, atgādināja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. Savulaik esot pat tapis skiču projekts.
Pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis piebilda, ka J.Boktas zeme atrodas zemā vietā, kur neko citu kā vien peldvietu izveidot nevar. “Viela pārdomām ir,” atzina J.Naglis. “Galvenais, ka tur no Valmes ezera plūst tīri ūdeņi! Ja te tiktu izveidota peldvieta, būtu tīrs un labs ūdens, kur pilsētniekiem kājas mērcēt,” akcentēja novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.
A.Caunītis bilda, ka turpmāk, iespējams, būtu lietderīgi atkal atgriezties pie šā jautājuma. “Ja būs zemāka cena, varēsim,” teica novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale.
J.Boktas pašvaldībai piedāvātajam zemes īpašumam līdzās ir cita privātā zeme, kuras saimnieks to nevēlas pārdot pašvaldībai, klāstīja J.Naglis. Novada domes deputāts Ivars Kupčs minēja vēl citu argumentu – pretī iecerētajai peldvietai šosejas otrā malā ir Tanslavu kapi. Tā ir mitra vieta. Tātad ūdeņi no kalpiem būtu speciāli ar segto noteku jānovada citviet, lai nenonāktu peldvietā. “Ja mēs šos ūdeņus nenorobežojam, nekādu peldvietu tur ierīkot nevaram. Uzbūvēt peldvietu ir iespējams, bet izmaksas būs lielas,” uzskatu pauda I.Kupčs. Viņaprāt, vēl papildus būtu arī jāpēta, cik patiesībā tīrs ūdens no Valmes ezera pa Krustalīci atplūst līdz iedomātajai peldvietai. “Jā, droši vien ūdens ir samērā tīrs, ja pa ceļam netiek klāt ķīmija, fermu notekūdeņi,” klāstīja I.Kupčs. N.Stepanovs apšaubīja, ka pastāv I.Kupča norādītās problēmas. Novada vadītājs ir pētījis šo vietu ne tikai kartē, bet arī dabā. Pēc viņa domām, vislielākā problēma peldvietas izveidei šeit ir pavisam citāda, tā ir saistīta ar elektrolīnijas tuvumu.
Gulbenes novadā, kā zināms, nav nevienas oficiālas peldvietas, tomēr iedzīvotāji peldējās visu vasaru. Pilsētā patiešām nav šim nolūkam piemērotas plaši pieejamas vietas. Gulbenieši karstajās vasaras dienās brauca peldēt uz novada ezeriem, no kuriem visiecienītākais joprojām ir Stāmerienas ezers. Rudens, ziemas un pavasara periodā vienīgā izvēle peldēt gribētājiem ir Balvu baseins. Nupat Gulbenes sporta skolas direktors Māris Čakars aktualizēja ideju par peldbaseina būvniecību Gulbenē. Tomēr pagaidām, kamēr nekas vēl nav mainījies, novada 1. līdz 5.klašu skolēni turpinās apgūt peldētprasmes Balvos. Šogad šim nolūkam pašvaldības budžetā ir paredzēta nauda, bet nākamajam gadam ir jārezervē 22 tūkstoši eiro, tajā skaitā tieši par Balvu peldbaseina izmantošanu – 8800 eiro. Par to deputāti balsos 25.septembra Gulbenes novada domes sēdē.
