Kādā vakarā Gulbenes ielās sastaptais bariņš pusaudžu pārsteidza ar savu dzīvesprieku un apņēmību.
Kādā vakarā Gulbenes ielās sastaptais bariņš pusaudžu pārsteidza ar savu dzīvesprieku un apņēmību. Bērni gāja klāt vienaudžiem, uzrunāja nepazīstamus pieaugušus cilvēkus, aicinot parakstīt pilsētas domei adresētu vēstuli, kurā mudina pašvaldību izveidot skeitparku pilsētā.
“Dzirksteles” uzrunāti, bērni ar prieku piekrīt pastāstīt par saviem nodomiem. Bērni stāsta, ka ideja vākt parakstus pieder 14 gadus vecajiem Oskaram un Arnim. Draugi viņus atbalstīja. Sākumā vākuši parakstus paši savā vidū, tad nolēmuši iesaistīt arī pieaugušos. Runājuši ar ģimnāzijas sporta centra vadītāju Andu Salaku. Viņa mudinājusi bērnus meklēt iespēju piedalīties kādā ideju konkursā un pretendēt uz finansējumu skeitparka izveidei. Lai tas notiktu, par savām vēlmēm jāinformē pilsētas dome. Pusaudžu bariņā, kas piedalās šajā akcijā, ir dažādu pilsētas skolu skolēni. Viņus visus vieno kopīga brīvā laika pavadīšana, līdzi ņemot skrituļdēļus, skrituļslidas, “BMX” velosipēdus.
“Mēs esam 12 līdz 20 gadus veci jaunieši. Sportojam daudzās vietās pilsētā. Daudzviet mūs dzen projām. Tas ir nepareizi. Lai gan no vienas puses – mēs traucējam cilvēkiem, “slaidojot” bojājam soliņus.”
“Sportojam pie pilsētas pulksteņa, pie “Santas”, “Saulītes”, pie ģimnāzijas sporta centra.”
“Pie ģimnāzijas nedrīkst braukāt. Skolas vadība uzskata, ka tā var apdraudēt dzīvību, tādēļ neļauj. Teica, ja “skeitos” pie sporta centra, sodīs ar naudas sodu līdz 25 latiem.”
“Pulcējamies arī stadionā. Paši savācām materiālus un pagatavojām “slaidboksu”, bet kaut kas to nojauc.”
“Mums vajadzētu skeitparku ar jumtu, lai varam sportot arī sliktā laikā. Gulbenē ir vieta ar jumtu, kur ejam sportot. Tā ir pamesta noliktava.”
“Ieteikumi atmest ekstrēmo sportu ir veltīgi. Tā ir mūsu aizraušanās. Citiem ir alkohols un smēķēšana, mums – ekstrēmais sports.”
“Tas, ko mēs darām, ir sports. Tas ir adrenalīns. Taisām trikus, jokus. Jūtu sevī fizisko attīstību. Drosme ir lielāka.”
14 gadus vecās Lelde un Evija fano par vienaudžiem – “ekstrēmistiem”. “Viņi ir profesionāļi. Viņiem labi sanāk. Pieaugušajiem pusaudžus vajadzētu vairāk mēģināt saprast un atbalstīt. Bieži dzird žēlošanos, ka Gulbenē bērniem trūkst aizraušanos. Bet, kad ir, tad daudzi pieaugušie to neatbalsta. Citi atbalsta, bet daži saka – mūs tas neinteresē. Taču mūs, bērnus, tas interesē!”
Puiši stāsta, ka dažam “ekstrēmošana” ir beigusies ar administratīvo protokolu un pašvaldības administratīvās komisijas sēdē noteikto sodu vecākiem. Pašvaldības noteikumi neparedz braukšanu ar skrituļdēļiem, skrituļslidām vai triku rādīšanu ar divriteņiem pilsētas ielās un ietvēs.
Aptaujātie puiši ar ekstrēmo sportu nodarbojas gadu vai pāris gadus. Visi ir sapratuši, ka bez sportošanas vairs nevar iztikt. Viņi vēlas, lai citi redzētu un novērtētu to, ko puiši ir apguvuši. Viņi labprāt rīkotu vietējā mēroga sacensības ekstrēmajā sportā.
