Visi, kas apmeklē Galgauskas pagastu, vai brauc pa ceļu, kas ved garām Galgauskai uz Tirzu, ievērojuši, ka ceļu krustojumā pie neliela dīķa pamazām top guļbaļķu pirts.
Visi, kas apmeklē Galgauskas pagastu, vai brauc pa ceļu, kas ved garām Galgauskai uz Tirzu, ievērojuši, ka ceļu krustojumā pie neliela dīķa pamazām top guļbaļķu pirts.
Topošās pirts saimniece Galgauskas pagasta sekretāre Ārija Ciekurze stāsta, ka brīdi, kad tika likts pirmais guļbaļķu vainags, abi ar vīru esot gaidījuši ar nepacietību. Arī pirts atrašanās vietu esot izraudzījušies sen. Ā.Ciekurze jokojot piebilst, ka pēdējais mežiņš tagad pārtapšot par pirti. Tās būvē saimnieki iesaistījuši ģimenes draugus, kas ir prasmīgi guļbūvju celtniecības meistari.
Saimniece stāsta, ka pirts nebūšot liela. Piemēram, pērtuves kopējā platība būšot pieci reiz seši metri. Vietu atvēlēšot arī dušas telpai, jo ne vienmēr visiem tīkot veldzēties dīķa vēsajā ūdenī. Pirts ārpusē paredzēts ierīkot nelielu verandu, bet ēkas otrajā stāvā būšot prāva istaba viesiem. Esot padomāts arī par interjeru un pirts lietām.
Šobrīd ir tapis tikai pirts ārējais karkass. Pie iekšdarbiem ķeršoties nedaudz vēlāk. Ā.Ciekurze bilst, ka cilvēku attieksme pret jaunbūvi esot dažāda, tāpēc arī saņemtie komplimenti cits no cita atšķiroties.
“Jau esmu izdomājusi, kāda būs pirts apkārtne, jo, manuprāt, to ir iespējams izveidot skaisti,” uzskata saimniece. Viņa jau nolūkojusi vecus atsperratus, kurus novietos zālienā un audzēs ziedus. Skaistuma labā atteikšoties arī no dažām dobēm, tās pārvēršot skaistā zālienā. Pie tuvējā bērza ierīkošot akmeņdārzu, kā arī ziedu traukus ar nokareniem augiem. Ārija atzīst, ka, uzlūkojot topošo pirti, tās priekšā nobālot divstāvu dzīvojamā ēka, kas celta pirms vairākiem gadiem.
Jāpiebilst, ka Ārijas sēta vairākkārt piedalījusies konkursā par sakoptāko sētu, saņemot maksimālo punktu skaitu par sakoptību un netradicionālo ražošanu – austersēņu audzēšanu. Tās audzē arī šobrīd, tikai nelielā apjomā, jo, lai šo biznesu izvērstu, ģimenes locekļiem neatliek laika. Ārija stāsta, ka sēnes aug labi, bet dienas lielāko daļu paņemot darbs pagasta padomē, tāpēc neesot iespējams apmeklēt tirgu, lai realizētu sēnes. Tās uzturā lietojot paši un dodot paziņām un draugiem.
“Domu par sēņu biznesa attīstīšanu neesam atmetuši, tiklīdz atliks vairāk laika, tam pievērsīsimies ar jaunu sparu,” saka Ā.Ciekurze. Sēņu audzēšanai ir ierīkotas prasībām atbilstošas ražošanas telpas.
