Jau pusotru mēnesi franču buldogs Čārlijs ir gulbenietis, kurš ērti iekārtojies dzīvoklī, kas atrodas Nākotnes ielā, un šajā laikā kļuvis par pilntiesīgu Aivitas Šakurovas ģimenes locekli.
Jau pusotru mēnesi franču buldogs Čārlijs ir gulbenietis, kurš ērti iekārtojies dzīvoklī, kas atrodas Nākotnes ielā, un šajā laikā kļuvis par pilntiesīgu Aivitas Šakurovas ģimenes locekli. Saimnieki paspējuši tik ļoti iemīlēt suņuku, ka nespēj iedomāties, kā līdz šim varējuši iztikt bez viņa sabiedrības.
Arī mūsu sarunas laikā Čārlijs izturas ļoti draudzīgi, ļauj noglāstīt īsspalvaino kažoku, velta izteiksmīgus acu skatienus un ar priekšķepām ieraušas klēpī. 2.aprīlī viņam palika septiņi mēneši. Tas ir pieklājīgs vecums, lai teiktu, ka melnais, četrkājainais “francūzis” ir pieaudzis, tomēr vēl kucēns.
Aivita stāsta, ka pirms Čārlija viņai bijis pūdelis, kas četrpadsmit gadu vecumā traģiski gājis bojā. Ilgu laiku viņa nevarējusi iedomāties, ka dzīvnieka vietu varētu aizņemt kāds cits suns, bet tad internetā sākusi pētīt dažādas suņu šķirnes, lai rastu piemērotāko.
Ļoti mīl bērnus
“Mums mājās ir mazs bērns, tāpēc bija būtiski, lai suns nebūtu agresīvs īpaši pret bērniem. Sākumā gribējām iegādāties mopsi, bet tad sapratu, ka tieši augumā nelielais franču buldogs ir vispiemērotākais,” stāsta Aivita. To, ka izvēle bijusi pareiza, viņa sapratusi, jau pirmajā reizē tiekoties ar dzīvnieku.
“Laikam dzīvē tā notiek, ka suns atrod saimnieku, kas viņam ir vispiemērotākais. Internetā izlasījām sludinājumu, ka Rīgā, Vecmīlgrāvī, ļoti lēti pārdod franču buldogu, jo izrādījās, ka suņu audzētāju klubā Čārlijs izbrāķēts tāpēc, ka viņam nevar būt pēcnācēju. Mums nebija būtiski, lai ar sunīti piedalītos izstādēs un būtu pēcnācēji. Galvenais, lai viņš būtu labs draugs,” stāsta Aivita.
Viņa jau pārliecinājusies, ka Čārlijam tāpat kā viņa sugas brāļiem piemīt apbrīnojama spēja pielāgoties apstākļiem, kādus tam piedāvā. Viņš ir ārkārtīgi sabiedrisks un mīl ģimenes locekļu sabiedrību. Sunītis jūtas laimīgs, kad visi ir mājās.
Viņš var stundām rotaļāties ar bērniem vai arī tāpat vien gulēt blakus pie televizora, kamēr saimnieki skatās kādu filmu, ne ar vienu kustību netraucējot. Aivitas astoņus gadus vecā meita par Čārliju ir sajūsmā. Dzīvnieka ierašanās ģimenē ievērojami vairojusi arī viņas pienākuma un atbildības sajūtu.
“Kad Čārlijs nokļūst bērnu sabiedrībā, sunītim lielāku laimi nevajag. Tad pieaugušie vairs neeksistē,” ievērojusi Aivita. Dzīvnieks paspējis iekarot arī pagalma bērnu sirdis.
Gatavs mīlēt ikvienu
Čārlijs mīl katru cilvēku, kas ienāk saimnieku mājoklī un pievērš viņam uzmanību. Izdzirdot ārdurvju atslēgas šķindu, “francūzis” ikvienu sagaida ar tik priecīgu un laimīgu izteiksmi, ka, uzlūkojot dzīvnieku, visas pa dienu krātās rūpes ir kā ar roku atņemtas.
“Savādi, cik siltas un maigas jūtas mostas cilvēkos, kam mājās ir franču buldodziņš. Jau pirmajā nedēļā, kad Čārlijs ieradās pie mums, lai gan viņš sākumā jutās apjucis un nobijies, sastopoties ar svešajām smaržām un neiepazīto vidi, sunītis piepildīja mājokli ar prieku un mājīgumu. Esam sapratuši, ka Čārlijs ar tādu mīlestību ir mums pieķēries, ka to nav iespējams izteikt vārdos. Pirmajās dienās nesapratām, kāpēc, saimniekam pārnākot no darba, Čārlijs viņam netuvojās. Sunītis tā rīkojās tāpēc, ka vīrs viņam pirmajam nebija pasteidzies veltīt uzmanību. Arī pati, atnākot mājās, noteikti viņu uzrunāju. Tad uzreiz Čārlija sirds ir vaļā, bet mēle – tik gara,” smejas Aivita, piebilstot, ka Čārlijs ir gatavs spēlēties stundām ilgi, tāpēc saimnieki nogurst ātrāk nekā sunītis.
Mājās pamazām veidojas rotaļlietu kolekcija. Tās palaikam mainot, lai dzīvniekam neapniktu. Dažkārt par rotaļbiedreni Čārlijs izvēlas četrus gadus veco kaķeni Moniku, kura pirmajā nedēļā pēc jaunā “francūža” ierašanās greizsirdības dēļ zaudējusi svaru.
“Nav jau viegli, ja līdzšinējo mājas karalieni no troņa gāž kaut kāds radījums, kas ir tikai mazliet lielāks, un piedevām vēl uzdrošinās riet, lai gan Čārlijs gandrīz nerej,” stāsta Aivita.
Tagad suņuks labprāt atpūšas kopā ar Moniku uz dīvāna vai atpūtas krēslā. Diviem tomēr kopā labāk.
Ir labs psihologs
Saimnieki pārliecinājušies, ka Čārlijs ir pārsteidzoši labs psihologs, jo labi izprot cilvēkus un māk orientēties situācijā.
“Ja cilvēks mājā ienāk kā draugs un labs paziņa, tad Čārlijs, redzot saimnieku prieku par viesa ierašanos, priecājas līdz ar viņiem. Viņš atļausies pat tādu vaļību, kā nolaizīt ciemiņam vaigu. Ja ienācējs neveltīs Čārlijam uzmanību, tad sunītis apgulsies kaut kur netālu, gaidot to mirkli, kad viņu pasauks. Ja viesis izrādīsies negaidīts un saimniekiem nevēlams, Čārlijs ne tikai sāks skaļi riet, bet pat bezbailīgi metīsies virsū ienaidniekam, aizstāvot sev tuvos cilvēkus,” stāsta Aivita.
Izrādās, ka mazā buldodziņa krūtīs pukst sirds, kas nepazīst bailes, jo šī šķirne saglabājusi visas saviem senčiem, cīņu suņiem, raksturīgās īpašības. Lai gan tam ir neliels augums, Čārlija zobi spēj pretinieku pamatīgi traumēt.
“Čārlijs ir ļoti gudrs un apķērīgs, jo labprāt, pakļaujoties manām komandām, ir apguvis elementārās paklausības programmu un zina, ko nozīmē kārtīgi uzvesties. Viņam nav vajadzīga liela bardzība, pietiek ar balss intonāciju,” lepojas saimniece.
Garšo mandarīni un banāni
Aivita joko, ka Čārlijam diemžēl esot mazas izturības “baterijas”, jo sunītis ātri piekūst. Īsais, it kā saspiestais purniņš neļauj dzīvniekam atdzesēt ķermeni. Vasarā īpaši jāuzmanās, lai viņš nepārkarstu, tāpēc nav vēlamas pārliekas fiziskās aktivitātes un uzturēšanās karstā saulē.
Šobrīd Čārlijs sver 12 kilogramus, bet nekādā gadījumā ķermeņa svars nedrīkst pārsniegt 14 kilogramus, jo tā būs pārlieku liela slodze dzīvnieka sirdij. Svars nedrīkst būt arī mazāks par 8 kilogramiem. Vienā ēdienreizē ļauts izbarot 175 gramus. Tādas Čārlijam šobrīd ir trīs dienā.
“Čārlijs uzturā lieto speciālu barību, jo franču buldogiem ir nosliece uz alerģiju. Par to liecina blaugznas, kas parādās sunīša melnajā kažokā, un nieze. Tomēr viņam ārkārtīgi garšo žāvēti augļi, mandarīni un banāni. Mums šķiet, ka banānus viņš varētu apēst kilogramiem. Čārlijs neatpaliek no sugas brāļiem un ir nelabojams rīma, jo no ēšanas sunītis neatteiksies nevienā diennakts stundā,” smaida Aivita.
Krāc skaļāk par vīru
Tos, kas arī vēlas iegādāties franču buldogu, Aivita brīdina, ka dzīvniekam vajadzēs veltīt ļoti daudz laika. Čārlijam uz pieres, tāpat kā uz purna, ir īpašs krunciņu raksts, kas nekādā gadījumā nedrīkst sasvīst, jo tad tajās sākas iekaisums. Lai no tā izvairītos, krunciņas regulāri jāizslauka no putekļiem, bet veterinārajā aptiekā jāiegādājas speciāls līdzeklis to ieziešanai. Buldodziņam ir lielas, izteiksmīgas, mazliet skumjas, tomēr šķelmīgas acis, kurām arī nepieciešama īpaša kopšana. Vasarā, kad laukā ir putekļi, pēc katras pastaigas acis jāizskalo ar acu skalojamo līdzekli, kādu lieto arī cilvēki.
Aivita smejas un stāsta, ka sākumā ģimenē nevarējuši pierast pie Čārlija pamatīgās krākšanas, kurā viņš pārspējis vīru, tāpēc tiem cilvēkiem, kam caurs miegs, franču buldogu labāk neizvēlēties. “Tomēr pie visa jau iespējams pierast,” viņa piebilst.
Saimniece smejas, ka Čārlijs aristokrāta dabu izrādot visā pilnībā, jo sākumā nelabprāt gribējis doties pastaigās, par labāku uzskatot dzīvi siltumā un komfortā, bet tagad, atskanot vārdiem “iesim ārā”, Čārlijs pie durvīm, kas ved uz plašo pasauli, ir pirmais.
“Sunītis pilnībā pielāgojies mūsu dzīves ritmam. Ja dodamies pie miega, arī Čārlijs jau rauga pēc guļvietas, ja dažkārt nolemju nosnausties pa dienu, arī viņš ir gatavs to darīt. Mēs saprotamies,” bilst Aivita. To apliecina arī Čārlija skatiens. Laikam jau tā ir, kā saka Aivita, ja cilvēks vienu reizi mūžā ir izvēlējies franču buldogu, viņš nekad nespēs no viņa atteikties.
“Man būtu liels prieks, ja Gulbenē vēl kāds iegādātos franču buldogu, būtu ar ko parunāties un dalīties pieredzē,” atvadoties saka Aivita, bet Čārlijs atkal visu izskata ar skatienu. Kas zina, varbūt arī viņam patiktu kāds draugs – “francūzis”.
***
Fakti
Pirmo reizi franču buldogs izstādē piedalījies 1887.gadā, izraisot strīdu starp angļiem un frančiem, kam pieder šķirnes tiesības. Uzvar franči.
Franču buldogi bijuši populāri arī Krievijā īpaši līdz 1917.gadam. Liels šīs šķirnes entuziasts bijis komponists Fjodors Šaļapins. Arī Rahmaņinovam un Majakovskim bijis franču buldogs. Arī ārzemēs šī šķirne kļuvusi īpaši populāra. Krievijā dzimušie kucēni aizceļojuši pat uz Indonēziju un citām valstīm.
Tulkojumā “bull – dog” nozīmē “buļļu suns”. Mazais franču buldogs nav cīnījies arēnā ar buļļiem, bet sirdī ir cīnītājs. Ja viņš metīsies cīņā, ir gandrīz neiespējami viņu apstādināt. Reiz pamēģinājis cīņas garšu un uzvaras sajūtu, viņš vienmēr aizies kā uzvarētājs vai arī “francūzis” cīnīsies līdz beigām, lai cik plāni viņam klātos.
Pieaudzis franču buldogs smagi pārdzīvo saimnieku maiņu. Tās viņam ir ārkārtīgas morālās mokas, tāpēc jāatceras, ka šis suns nav rotaļļieta, ko iespējams mainīt, bet līdz sirds dziļumiem uzticīgs draugs.
