Skolās aizvadīta jaunā mācību gada pirmā nedēļa, un jau klāt šobrīd tik izteikti rudenīgā septembra vienpadsmitā diena.
Skolās aizvadīta jaunā mācību gada pirmā nedēļa, un jau klāt šobrīd tik izteikti rudenīgā septembra vienpadsmitā diena. Latvijā, uzsākot skolas gaitas, atkal samazinājies skolēnu skaits. Pirmajā klasē šogad mācības uzsākuši par 9030 pirmklasniekiem mazāk nekā pērn. Izglītības un zinātnes ministrijā šo faktu skaidro ar negatīviem demogrāfiskiem rādītājiem. Pēc prognozēm, vēl pēc pāris gadiem bērniem savā dzīvesvietā būs grūtības iegūt izglītību.
Ik gadu satraucošs ir fakts – nelabvēlīgo ģimeņu bērni, kas skolu neapmeklē vecāku vienaldzības un materiālo grūtību dēļ. Arī šis skaitlis nebūt nemazinās, bet tieši pretēji – katru gadu kļūst lielāks. Dažas šādas ģimenes pagājušonedēļ bija apmeklējusi “Panorāma”, un svētdienas vakarā uzņemto sižetu rādīja televīzijā. Kādas mātes atbildē ir pārliecība, ka tik traki nemaz neesot – viņas piecpadsmitgadīgā atvase mācoties mājās un pat vēl labāk nekā skolā. Citā ģimenē materiālie apstākļi ir tik nospiedoši, ka bērniem skolas laikā jāstrādā lauku darbos, lai nopelnītu iztikai. Tie ir tikai daži reālās dzīves piemēri, kāda ir sabiedrības vienas daļas skolas vecuma bērnu ikdiena. Un nemaz nevajag minēt, kāds būs šo bērnu tālākais liktenis.
Arvien vairāk nākas pārliecināties, cik liela ietekme ikviena cilvēka dzīves veidošanā ir iedzimtībai. Nav pat jājautā, kāpēc nelabvēlīgo ģimeņu bērni visbiežāk nokļūst uz noziedzības ceļa? Kā viņiem dzīvot, ja vecāki par viņiem nerūpējas, bet ierastā vide mājās – alkoholiķu saieti. Bērnam nav ko ēst, bet gribas, un tad arī tiek sperts pirmais solis ceļā uz noziedzīgo pasauli. Vai arī ikdienišķa aina, kad tēvs alkoholiķis ik vakaru sit dēlu un sievu. Dēls, kļuvis pieaudzis, izmisumā pāridarītājam sit pretī un atriebjas, atņemot dzīvību. Šādu negāciju sabiedrībā ir ne mazums. Bet kā ar tām cīnīties? Atbildes nav joprojām.
