Fizioterapeite pēc studijām un praktizēšanās Rīgā ir atgriezusies mājās
Vizītkarte
◆ Vārds, uzvārds: Ingvilda Stībele.
◆ Dzimšanas dati: dzimusi un joprojām dzīvo Druvienā, ir 30 gadus veca.
◆ Beigusi: Druvienas pamatskolu, Rīgas 25.vidusskolu, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultāte fizioterapijas akadēmisko skolu.
◆ Darba pieredze: gandrīz 10 gadus pavadījusi Rīgā, strādājusi par fizioterapeiti Rīgā novadnieka Raivja Aršauska veselības centrā, bet ar jauno mācību gadu – Gulbenes sporta skolā.
◆ Personīgā informācija: ir divus gadus vecs dēls.
Relaksējoša mūzika, darba kabinets ar mīksto klājumu, dažādiem trenažieriem un priekšmetiem vingrošanai. Koka darba galds, uz kura klientam var iztaustīt sāpošos muskuļus un kaulus. Tāda ir Gulbenes sporta skolas fizioterapeites Ingvildas Stībeles darba vieta.
– Vai fizioterapeits ir dakteris?
– Fizioterapeits ir tā saucamais funkcionālais speciālists, ārstniecības persona ar augstāko medicīnisko izglītību, kas nodarbojas ar rehabilitāciju, profilaksi un izglītošanu. Viņš nenosaka diagnozes, neizraksta recepšu medikamentus. Tā nav fizioterapeita darba specifika. Fizioterapeita recepte klientam ir viņam ieteiktie individuālie fiziskie vingrinājumi, viņam piemērotās relaksācijas tehnikas, fizikālās procedūras, arī masāža. Tas nozīmē paša klienta aktīvu līdzdalību. Te nebūs tā, ka cilvēks iedzer tabletīti un viss tālāk notiek pats no sevis. Fizioterapeits nav ārsts parastajā nozīmē. Tāpēc visiem cilvēkiem varu ieteikt: pirms doties uz nodarbībām pie fizioterapeita, vislabāk ir sākumā konsultēties ar ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu, kurš konstatē katra konkrētā sava pacienta problēmas. Tad mēs kopā zināsim, ko darīt tālāk. Ja šāda sākotnējā konsultēšanās pie ārsta nav bijusi, protams, arī tad var doties pie fizioterapeita, kurš izteiks savus vērojumus un droši vien kādam noteikti ieteiks meklēt ārsta, piemēram, ķirurga palīdzību, bet kādu aicinās zināmu laiku atturēties no aktīvas sportošanas, lai atslogotu organismu, ļautu tam atpūsties un pašam sadziedēt traumas.
– Kad interesants atnāk pie jums pirmo reizi…
– Es vispirms izvērtēju šā cilvēka stāju, muskuļu garumu, spēku, cilvēka gaitu. Ir vēl dažādi specifiskie testi, ņemot vērā katra konkrētās sūdzības. Rezultātā veidojas kopaina un secinājumi, kur ir problēmas. Piemēram, ja cilvēkam ir sāpes mugurā un jostas daļā, jāskatās, kādā stāvoklī ir iegurnis, vai nav par daudz saritējis uz priekšu vai atpakaļ. Ja tā, tad varētu būt muskuļu disbalanss. Proti, daži muskuļi ir spēcīgāki, bet citi – vājāki. Tas ir labojams! Nostiprinot un stiepjot vājos muskuļus, mainās situācija un tiek koriģētas sāpes. Visbiežāk par fizioterapeitu cilvēki atceras un viņa palīdzību meklē pēc traumām vai neiroloģiskām saslimšanām. Piemēram, pēc insultiem, kas gadās gados arvien jaunākiem cilvēkiem. Pat tad, ja pēc insulta paliek jūtamas sekas, ir svarīgi katru dienu izvingrināt mazkustīgo vai nekustīgo roku vai kāju. Arī pirms operācijas un pēc tās noder fizioterapeita palīdzība. Fizioterapeits ir veselības aprūpes speciālists, kas atjauno vai uzlabo kustību brīvību, kvalitāti. Fizioterapeits var palīdzēt ikvienam arī profilaktiski bez vecuma ierobežojumiem. Palīdzam pat maziem zīdainīšiem, arī grūtniecēm, kurām pēc vingrošanas, elpošanas un relaksācijas vingrinājumiem, iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanas būs vieglāk dzemdībās! Protams, fizioterapeits ir vislabākais padomdevējs sportistiem. Taču tajā pašā laikā speciālista palīdzība noder jebkuram cilvēkam. Tā ka fizioterapeita darbalauks var būt ļoti plašs.
– Kāpēc valda uzskats, ka veselu bērnu mūsdienās gandrīz vairs nav?
– Vainīgs sēdošs dzīvesveids, liekais svars. Tas diemžēl var novest pie dažādām traumām. Pārlieka aizraušanās ar sēdēšanu pie datora dara savu. Taču to var labot, ja bērns pietiekami daudz laika atvēl arī fiziskajām aktivitātēm. Turklāt ļoti svarīgi ir arī tas, kādā pozā bērns sēž pie datora. Tas savukārt ir atkarīgs no tā, cik ergonomiski pareizi ir iekārtota vide, vai datora ekrāns nav par zemu vai par augstu. Datora ekrānam ir jābūt cilvēku acu līmenī. Jāraugās, lai, strādājot pie datora, nesaspringtu plecu muskulatūra, lai nebūtu piespiedu darba pozas un lai tiktu saudzēta cilvēka jostas vietas daļa. Jāpievērš uzmanība arī tam, kā ir iekārtota bērna guļvieta, vai spilvens nav par lielu, par augstu. Labāk, ja gulta ir cietāka. Piemēram, balerīnām, kā esmu dzirdējusi, vispār liek gulēt uz dēļa. Tas tiek darīts ar vienu nolūku – lai taisna mugura! Ja bērnam stājas un nepietiekamas muskuļu attīstības problēma netiek risināta laikus un pareizi, pie papildu slodzes locītavām var rasties dažādas traumas. Ja ir liekais svars, piemēram izgāzts vēders, palielinās izliekums jostas vietā. Līdz ar to ir nepareiza noslodze skriemeļiem. Tie vairāk sāk balstīties uz locītavām, nevis uz starpskriemeļu diskiem, kam vajadzētu amortizēt triecienus. Tāpēc ir jāstiprina visa “muskuļu korsete”, sākot ar vēdera presi, sānu muskulatūru. Jāskatās arī, kas notiek ar cilvēka pēdām. Ja ir tā saucamā plakanā pēda, fizisko aktivitāšu laikā amortizācija nav pietiekama. Rezultātā mugura saņem triecienus. Tālāk jutīgi var kļūt gan ceļi, gan gūžas.
– Varbūt jālaiž bērni uz trenažieru zāli, lai nostiprina muskuļus!
– Bērniem trenažieri bieži vien nav piemēroti. Ja ļoti gribas, pietiks ar mazām hantelītēm. Vingrošanas nūjas vietā var lietot slotas kātu. Dzelži un papildu svari bērniem vispār nav ieteicami! Bērniem pilnīgi pietiks ar vingrošanu uz paklāja! Jau tur daudziem neklājas viegli, jo sākumā netiek galā ar savu ķermeņa svaru. Ja vingrošana notiek, izmantojot trenažierus, vajadzētu blakus būt speciālistam, kurš šo procesu koriģē. Tad būs garantija, ka viss tiek darīts pareizi, nekaitējot veselībai.
– Vai katram cilvēkam vajadzētu vingrot ikdienā?
– Protams! Es pati arī vingroju. Turklāt Druvienā man ir vingrošanas grupas nodarbības. Vingroju līdz ar pārējiem. Tā ir ārstnieciskā vingrošana ar vispār attīstošajiem vingrinājumiem visām muskuļu grupām. Tiem, kam ir sēdošs darbs, ieteicams arī darbavietā organizēt vingrošanas pauzes. Kaut vai izapļot plecus, atbrīvot muskuļus pēc ilgstoša sasprindzinājuma! Izpildīt stiepšanās vingrojumus, piecelties kājās, izlocīt pēdas!
– Bet cilvēks taču ir slinks!
– Ja cilvēks ieinteresējas, viss notiek. Pie fizioterapeita ir dažādas iespējas, aprīkojums, kas neļauj ļauties apnikumam. Var kopā izvingrot katram konkrētajam cilvēkam piemērotāko vingrojumu kompleksu, kuru pēc tam var regulāri pildīt mājās. Ja vēl cilvēkam ir jautājumi, problēmas, kuras vēlas risināt, tad līdzdalība kļūst mērķtiecīga. Pie manis uz sporta skolu konsultēties un vingrot pirmās ļoti aktīvi sāka nākt volejbolistes. Diezgan daudzām no viņām ir dažādas problēmas un sūdzības. Sāp ceļgali, pleci, mugura, jostasvieta. Ir jāmēģina rast risinājumi!
– Vai pēc vingrošanas problemātiskajās vietās sāpes pastiprinās?
– Tā nevajadzētu būt, ja viss tiek darīts pareizi un ir piemeklēts atbilstošs vingrojumu komplekss. Tieši tāpēc sākumā klientam ir jāvingro fizioterapeita klātbūtnē. Speciālists parādīs un iemācīs, kā pareizi jādara, piekoriģēs. Kad rodas saprašana, var turpināt patstāvīgi vingrot mājās. Ir tādi knifiņi, kuru ievērošana ir ļoti svarīga, lai tiktu nostiprinātas vajadzīgās muskuļu grupas un lai netiktu pārslogota mugura.
– Daudzi šodien kustību deficītu aizstāj ar nūjošanu, skriešanas nodarbībām.
– Tas ir ļoti labi, ja pirms tam cilvēks pareizi iesildās. Fizioterapeits var parādīt un pastāstīt, kā to darīt. Mans vērojums – parastā kļūda ir stiepšanās vingrojumu ignorēšana. Bieži vien šos vingrojumus pavada nepatīkamas sajūtas, pat sāpes. Taču, ja šādi vingrojumi netiek veikti, fiziskās slodzes rezultātā muskuļi tiek “piedzīti”, saīsināti. Rezultātā sākas stājas problēmas. Tomēr jāatzīst, ka skriešana, nūjošana ir fizisko aktivitāšu veids, kas prasa vismazāk finanšu ieguldījuma. Vajag tikai piemērotus sporta apavus. Ja nūjotājam ir problēmas ar inventāru, daudzi piemēro slēpošanas nūjas. Šis ir fizisko aktivitāšu veids, kuram nav vecuma ierobežojuma.
