Rīgā kādā daudzdzīvokļu namā netālu no pasažieru ostas atrodas interesants muzejs, par ko daudzi pat nav dzirdējuši. Tas ir etnomuzejs “Cepures pasaule”, kurā var iepazīties ar pasaules tautu tradicionālajām cepurēm, galvassegām, lakatiem, apsējiem, vainagiem, kā arī dažādiem apaviem un maskām. Мuzejs ir iecerēts kā ceļojums apkārt pasaulei pa četrām zālēm, kuru var veikt pusstundā, bet, ja vēlas izlasīt informāciju pie katra eksponāta, tur var pavadīt krietni ilgāku laiku. Turklāt fotostūrītī ir iespējams uzlaikot dažnedažādas cepures un nobildēties uz pilsētas ielas un namu fona, izjūtot, kā ir staigāt ar vienu vai otru dīvainu galvassegu. Arī tas aizņems kādu laiku.
Kolekcija atceļo uz Rīgas dzīvokli
Muzeja dibinātājs ir lingvists, etnogrāfs, numismāts, izdevējs, biznesa konsultants, sabiedrisko attiecību speciālists un ceļotājs Kirils Babajevs. Viņš runā 12 valodās, lasa latīņu, sengrieķu, senslāvu valodā. Gvinejā atklājis līdz šim zinātniskajā literatūrā neaprakstītu valodu – zialo. K.Babajevs esot pat ticis apsūdzēts kā ļaunais gars un pat ieslodzīts cietumā Gvinejā. Pirms divdesmit gadiem Indoķīnas kalnos viņam pēkšņi radusies doma par tautastērpu kolekcionēšanu. Diemžēl šo ideju nebija iespējams īstenot, jo tautastērpu kolekcijas izvietošanai būtu nepieciešama liela platība. Tā nu kā kompromisa variants radās dažādu tautu cepuru un galvassegu kolekcija, jo arī tās ir tautas tērpa sastāvdaļas. Sākumā tā bija ceļojošā kolekcija, līdz tā nonāca uz pastāvīgu dzīvi Rīgas daudzdzīvokļu namā. Pats muzeja dibinātājs dzīvo un strādā gan Jūrmalā, gan Maskavā un joprojām turpina ceļot pa visu pasauli ar zinātnisku ekspedīciju, tāpēc apbrīnojamo cepuru, lakatu, ķiveru un apsēju kolekcija arvien paplašinās. Izberot no ceļojumu somām kārtējo galvassegu kravu, viņš mēdzot teikt: “Visu šo antikvariātu, visu no miskastēm savākto – visu muzejā!”
Viss sākas Taizemē
Pirmais muzeja eksponāts esot iegādāts 2002.gada janvārī Čangmai pilsētas nakts tirgū Taizemes ziemeļdaļā – akha tautības sieviešu cepurīte, rotāta ar gliemežvākiem, metāla plāksnītēm un monētām. Kopš tās dienas jauni eksponāti kolekciju papildināja līdz tādiem apmēriem, ka 2014.gadā radās ideja izveidot muzeju, kas šobrīd esot pasaulē vienīgā pasaules tautu galvassegu krātuve. Interesanti – lai savāktu kolekciju, kas šobrīd ietilpināta Rīgas dzīvokļa istabās un parāda visu tradicionālo galvassegu daudzveidību, K.Babajevs ceļojis pa pasauli divpadsmit gadus. Daudzi eksponāti ir roku darbs, daudzi esot burtiski noņemti no vietējo iedzīvotāju galvām, daudziem ir juvelierizstrādājuma vai antikvāra priekšmeta vērtība.
Muzejā var ieraudzīt, piemēram, cepuri, kas darināta no cilvēka matiem, izmantojot smalku un rūpīgu tehniku; ir galvas rota, pie kuras rakstīts, ka to labāk galvā nelikt, jo tā ir noburta un tai joprojām piemīt maģisks spēks; ir kāda Pakistānas cilts cepure – sievietes pat uz lauka strādā ar pavisam neērtu galvasrotu; ir afrikāņu cepures, kas darinātas no kaltēta ķirbja un nereti tiek lietota arī kā spainis vai kā grozs. Vissenākais muzeja eksponāts ir no 17.gadsimta un ir saistāms ar Čuvašiju, taču lielāko ekspozīcijas daļu veido cepures, kas datējamas ar 19.-20.gadsimtu.
Muzejā ieraudzīsiet ne tikai gandrīz 400 galvassegas, bet arī dažādu tautu apavus, kas pārsteidz ar savām formām. Tā ir zinātnieces un Āfrikas pārzinātājas Aleksandras Arhangelskajas kolekcija. Arī viņa ir liela ceļotāja. Muzejā var aplūkot gan Indijas modžari, Marokas babuši, ādas sandales no Somālijas, lotosa kurpītes. Interesanti, ka A.Arhangelskajai ir arī savs tradicionālo apavu on-line muzejs.
Katrai cepurei, katram lakatam un galvasrotai te ir savs stāsts, turklāt spilgts un savdabīgs, reizēm pat detektīva cienīgs, tāpēc, protams, vērtīgi būtu staigāt pa muzeju gida pavadībā. Tad tas būs īsts ceļojums pa cepuru pasauli.
Savukārt tie, kam ir vēlme iedziļināties cepuru tapšanas vēsturē un iemācīties pīt vainagus vai darināt cepures, ir iespēja apmeklēt muzejā, piemēram, cepuru adīšanas kursus, dažādas izglītojošas lekcijas un radošās darbnīcās, kuras notiek ne tikai latviešu valodā, bet arī angļu un krievu valodā. Un vēl muzejs piedāvā rīkot bērnu dzimšanas dienas un pieaugušo ballītes etno stilā.
