Līgo pagasta zemnieku saimniecības “Kāpostiņi” saimnieki Alda un Zigurds Lauri desmit gadus audzē aitas un kazas. Izdevumi saimniecībā ir lielāki nekā ieņēmumi, tāpēc saimnieki savu darbu jau sen nerēķina izdevumos.
“Ne jau bez iemesla aitu audzētāju valstī kļūst mazāk. Iepirkuma cenas aitas gaļai ir ļoti zemas, arī aitas vilnu nevienam nevajag. Lielus ienākumus no šīs nozares gūt nav iespējams, bet kas cits atliek, jo cita darba nav. Vismaz paši esam paēduši,” saka Z.Lauris.
“Kāpostiņi” ir Latvijas Aitkopības asociācijas biedri, tomēr nav sajusts, ka asociācija tā pa īstam nodarbotos ar saviem pienākumiem, lai aitu audzētāji varētu izvērst saimniekošanu, zinot, ka šai nozarei ir nākotne, ka produkcija kādam ir vajadzīga.
Saimnieki stāsta, ka Latvijā joprojām neesot vajadzīga aitu vilna, tāpēc to nākoties sadedzināt. “Varbūt tai būtu noiets, ja mēs vilnu mazgātu, bet tas ir ārprātīgs darbs. Ne jau visu vilnas daudzumu esam sadedzinājuši, tā ir arī krājumā. Savulaik no Jēkabpils brauca pēc nemazgātas vilnas, bet tagad uzpircēji paši nezina, kur to likt. Balvos varēja nodot mazgātu aitu vilnu, bet tikai apmaiņai pret džemperiem, segām un tamlīdzīgi,” atceras Zigurds. Lai gan vilna nav vajadzīga, tomēr tas nenozīmē, ka aitas nav jācērp. Šo darbu saimnieki veic paši. Aitu ar parastajām šķērēm viņi varot nocirpt 15 minūtēs. Galvenais ienākumu avots ir aitas gaļa. “To nododam gaļas pārstrādes uzņēmumiem, ir arī pašiem savi “robi”. Gaļu pa tiešo varētu piedāvāt Rīgas bāriem un restorāniem, bet tad ir jāievēro veterinārā dienesta drakoniskās prasības, piemēram, dzīvnieku drīkst nokaut tikai sertificētā kautuvē. Lai es uz turieni aizvestu aitas, ir vajadzīgs sertificēts transports, kurš katrs tam neder, bet šāds transports ir jāīrē un par to daudz jāmaksā. Un tad vēl ceļa izdevumi. Rezultātā no gaļas mana peļņa ir daži santīmi. Kāda tad jēga?” spriež Zigurds.
Alda un Zigurds Lauri ik dienu aprūpē 53 aitu mātes, šķirnes teķi, vairāk nekā pussimts šogad dzimušos jērus, kā arī 22 kazas. To atnešanās plānota tā, lai kazlēni sāktu dzimt tad, kad būs kļuvis siltāks. Ganāmpulki ir pašu ataudzēti. “Diemžēl aitu un kazu ganāmpulks ir nedaudz samazinājies,” stāsta Zigurds.
Visu izrēķina
“Kāpostiņu” saimnieki vispirms katru nopelnīto latu iegulda saimniecībā, kas paliek pāri – tas pašiem. Lielākie izdevumi saistās ar degvielas iegādi. Lielas izmaksas ir saistītas ar barības sagatavošanu, tās pievešanu. Ir jāmaksā arī par elektrību. Aitām un jēriem, arī kazām nepieciešami mikroelementi, kas nekļūst lētāki. Uz 20 gadiem savulaik ir ņemts kredīts jauna traktora iegādei. Tā atmaksa turpināsies vēl 16 gadus. “Visu rūpīgi izrēķinām, citādāk nevar, bet lopi ir jātur, jo citur darba mums nebūs. Par santīmiem neesmu gatavs strādāt pie citiem. Arī par zemi ir jāgādā. Lauksaimniecībā izmantojamā platība kopā ar nomājamo zemi ir 44 hektāri. Mums ir izteikts priekšlikums kļūt par bioloģisko saimniecību, bet pagaidām no tā atsakos, jo tad nedrīkstēšu pirkt tādu kombinēto spēkbarību un mikroelementus, kādus pērku tagad, lai palutinātu dzīvniekus, ir arī citi nosacījumi. Izēdinām arī savus graudus, bet ar tiem jau vien nepietiek,” saka Zigurds.
Būtu likvidējuši
Pirms trim gadiem tapis projekts kazkopībā. Ja nebūtu projekta, kazu ganāmpulku likvidētu. “Kazas šobrīd tikai ēd un liek mums strādāt, jo nevienam kazas pienu nevajag. Savulaik to nodevām Madonas novada kazkopim Melderim, bet arī viņš nezina, ko iesākt ar savu produkciju. Tā arī izgaisa sākotnējais sapnis par lielu kazu ganāmpulku. Tikām izbūvējuši piena māju, dzesētāju, slaukšanas aparātu, bet tā arī viss stāv. Varētu pienu vest uz Valku, bet cik tas man izmaksās? Arī kazas sieru katru dienu nesiesi. Bija doma par jaunas kazu novietnes izbūvi, bet tagad viss stāv uz vietas. Arī aitu kūts jau sen kļuvusi par šauru,” saka Zigurds.
Lielāku atbalstu
Diemžēl ievērojami samazinājies arī valsts atbalsts aitkopībai un kazkopībai. Ja vēl pērn par aitu māti valsts maksāja 0,84 latus, tad šogad nav nekā. “Atliek paļauties tikai uz Eiropas maksājumiem,” piebilst saimnieks.
“Kāpostiņu” saimnieki uzskata, ka saimniekot varētu, produkciju pārdodot par pieņemamām cenām, jo 3,50 lati par aitas gaļas kilogramu ir krietni par maz.
