“Vēl paliec vasarā, Lai viņa mūžam silda Un sniegputeņu elpā neizkūst.” Paldies Līgo pagasta pensionāru padomei par mīļiem vārdiem un laba vēlējumiem savam vectētiņam 70.jubilejā.
“Vēl paliec vasarā, Lai viņa mūžam silda Un sniegputeņu elpā neizkūst.”
Paldies Līgo pagasta pensionāru padomei par mīļiem vārdiem un laba vēlējumiem savam vectētiņam 70.jubilejā. Daudz, maz? Nezinu. Paldies par kopā nostrādātajiem gadiem, paldies par kopā ietajiem soļiem skarbās un saulainās dienās. Es arī jums visiem vēlu to labāko, to gaišāko šai dzīves atvasarā. Lai no jūsu sejām neizzūd smaids, lai jūs neatstāj humora izjūta! Varbūt es ar savām kaimiņu sarunām kaut uz īsu brīdi būšu aizmirsis skarbo ikdienu.
Mans kaimiņu Jēcis ar savu Amāliju arī apsveica. Ieradās un teica: “Kaimiņ, man no visiem vīniem labāk garšo degvīns. Tad to arī nomaitājam.”
Večiņa cepa putraimu desu, tā mums ļoti garšoja. Jēcis rūca, ka kādreiz putraimu desā bijuši speķa gabaliņi, bet tagad tikai pipari. Tagad esot cita recepte un cita desa. Tā mēs čivinājām par šo un to. Mazliet par dzīvi, politiku. Apnicis viss, nav cerību… Fui, kā nav cerību? Tām jābūt, un tās ir! Ar katru dienu tuvāk nāk vēlēšanas. Nu tās mums ir kā jautrais šovs: vecīši spriež, tantiņas pārrunā, kurus kungus celsim godā uz nākamajiem četriem gadiem. Par solījumiem nerunāsim. Mēs ar Jēci sievām jaunības dullumā maz ko solījām! Jūtas noplaka, solījumi palika tikai solījumi. Vai tāpēc mēs esam palikuši sliktāki? Nebūt ne!
Lai jums visiem jautrs prāts!
Vectētiņš no Līgo
