Tik daudz dažādu notikumu norisinās gan tepat mums apkārt, gan pasaulē. Kādam varbūt nekas nešķiet svarīgāks par to, kas izaudzis dārzā, cits vēl steidz baudīt vasaru vai arī dodas ogot un sēņot, bet ir arī tādi, kuri sākuši gatavoties jaunajam mācību gadam, jo tas vairs nav aiz kalniem.
Vienlaikus ar olimpiskajām spēlēm Ķīnā, par kuru atklāšanas ceremoniju atliek vien pabrīnīties, cik tā bija krāšņa, pārdomāta, un ilga vairāk nekā četras stundas, Gruzijā norisinās karadarbība. Klausoties un skatoties ziņu sižetus, kuros rāda izpostītās pilsētas, ievainotos un bojā gājušos, pārņem neomulīga un nepatīkama sajūta. Nekad dzīvē negribētu piedzīvot kaut ko tādu! Kāpēc ir jācieš nevainīgiem iedzīvotājiem? To es nespēju pieņemt un saprast.
Uz pasaules laikam nav nekā šausmīgāka par karu, kurš paņem sev līdzi neskaitāmas nevainīgu cilvēku dzīvības, liekot ciest tuviniekiem un, dzīvojot tālāk, gremdēties šaušalīgās atmiņās.
Esmu pret karadarbību jebkurā pasaules malā un neatmetu cerības, ka karš Gruzijā visdrīzākajā laikā tomēr beigsies un nevainīgajiem civiliedzīvotājiem vairs nebūs jācieš. Vēlētos, lai vienmēr uz pasaules valda miers un saticība.
