Rakstīt mudina uzrunājošais, rosinošais raksts laikrakstā “Pētām vēsturi, sagaidot Latvijas simtgadi!”.
Nav jau noteiktu kritēriju, nav arī konsekvences jēdziena “novadnieks” lietojumā tajos gadījumos, kad cilvēks attiecīgajā teritorijā nav dzimis, bet tā vai citādi tajā darbojas. Noteicošā ir konkrētās pašvaldības cilvēku interese, labā griba, vēlēšanās godināt cilvēku, viņa piemiņu, mūžu, viņa paveikto Latvijas, novada, pagasta labā.
Uzskatu, ka par ceturto novadnieku, Tautas padomes deputātu, kurš piedalījās Latvijas valsts proklamēšanā 1918.gada 18.novembrī, minams 1893.gadā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā daudzbērnu ģimenē dzimušais Staņislavs Kambala. Viņš redzams priekšplānā Viļa Rīdzenieka vēsturiskajā fotogrāfijā un Ā.Sildes grāmatā “Latvijas vēsture 1918.-1940.” atpazīstams ar 5.numuru.
Ārkārtīgi plaša un Latvijai nozīmīga ir Staņislava Kambalas sabiedriskā darbība.
1917.gada 21.septembrī kopā ar Z.Meierovicu un trīs citiem latviešu pārstāvjiem viņš piedalījās Tautu kongresā Kijevā, kur pulcējās impērijas nekrievu tautas. Z.Meierovicu, Bahmani, M.Bruņinieku ievēlēja Tautu padomē.
1917.gada 29.novembrī Latvijas Pagaidu nacionālās padomes pirmajā sesijā Valkā rēzeknietis piedalījās no Latgales Zemes padomes.
1918.gada 17.novembrī Latgales pārstāvis līdzdarbojās Tautas padomes dibināšanā un tika ievēlēts par padomes prezidija locekli un sekretāra otro biedru, valsts proklamēšanas sēdē runāja no Latgales Zemes padomes.
1919.gadā Staņislavs Kambala par mata tiesu izglābās no lielinieku piespriestā nāves soda.
1920.gada 17.-18.aprīlī aktīvo sabiedrisko darbinieku ievēlēja par Satversmes sapulces deputātu, bet 1.maijā – par Satversmes sapulces otro viceprezidentu.
1926.gada 18.novembrī izcilo Latgales un visas Latvijas dēlu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Neatkarīgās Latvijas laikā aktīvais sabiedriskais darbinieks bija Latvijas Bankas valdes un padomes loceklis.
Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Staņislavs Kambala bija lielākais uzņēmējs Litenē. Viņš bija Litenes papīrfabrikas akcionārs. Viņam piederēja dzirnavas, gateris, vilnas sukas, ierīces elektrības ražošanai, vairākas dzīvojamās mājas fabrikas teritorijā, 30 hektāri zemes.
Latvijas 20.gadskārtas svētku vakars notika ar viņa gādību spoži apgaismotajā Litenes aizsargu namā. Tika elektrificētas pagasta iestāžu ēkas. Uzņēmējs bija ziedotājs labdarības mērķiem arī trūcīgo bērnu ēdināšanai.
Pats ar ģimeni viņš pastāvīgi nedzīvoja, bet vasarās atbrauca un apmetās vēl šodien redzamajā baltajā mājā Gulbenes-Balvu ceļa kreisajā pusē. Tautā tā tiek saukta par Kambalas māju. Viņš dzīvojis ēkas otrajā stāvā, kurš pēc ugunsgrēka nav atjaunots.
Par sabiedriskā darbinieks un uzņēmēja cilvēcisko dižumu liecina dzirnavu un papīrfabrikas strādnieku atvadu vārdi “mīļajam principiālam” un “gādīgajam saimniekam” 1941.gada 24.decembrī:
“Kāds dziļums tu esi, cilvēka sirds!
Kāds klusums un vientulība!
Kur šūpojas saules atspīdums
Un sapņi, un mīlestība.
Viņu mīļā atmiņā paturēs Litenes dzirnavu darbinieki.”
Staņislavs Kambala apglabāts Miķeļa kapos Rīgā. Brāļa mazmazdēls ir populārais basketbolists Kaspars Kambala.
Godinot visus drosmīgos, pašaizliedzīgos cilvēkus, kas pirms 100 gadiem stāvēja pie Latvijas valsts šūpuļa vēl vācu okupētajā Rīgā neziņas, nenoteiktības, riska pārpilnajā laikā, atcerēsimies, godināsim arī Staņislavu Kambalu, viņa devumu Latvijai, Gulbenes novadam, Litenei.
